| just thinking |
Feb. 21st, 2008|06:01 pm |
Palasīju par agresivitāti.
http://www.apollo.lv/portal/life/articles/118882
Nu, jāsaka, es domāju, ka cilvēce tomēr virzās uz komunismu, tikai mazliet citādā veidā, kā to paredzēja marksisma klasiķi. Iedomājos, ka tad, kad pēc gadiem 1000 vai 10000 visiem cilvēkiem uz zemeslodes būs nodrošinātas materiālās vajadzības, tas ir, katrs varēs strādāt tik, cik grib, lai justos labi, un zinātnes progresa un vispārējas kopainas labākas apzināšanās rezultātā ekosistēma būs stabilizēta, nevienam nevajadzēs neko atņemt citam, lai justos drošs par savu fizisko eksistenci, agresivitāte varētu izzust - apmierināts cilvēks nekad nav agresīvs - un - kas tad notiks ar cilvēci? Droši vien visi tā arī turpinās justies labi. In general. Protams, problēmas radīsies un tiks risinātas nepārtraukti, tikai tās nebūs saistīcas ar izdzīvošanu, arī ne ar attīstību, bet ar esošā stāvokļa saglabāšanu. Cilvēki būs pietiekami gudri, lai redzētu kopainu, tas ir, to, ka, ja kaut viens cilvēks nejūtas labi, tā ir visu kopēja problēma, kas stabilitāti var izjaukt. Pielāgošanās sāks dominēt pār egocentrismu. Kaut kā tā. Btw, varētu būt arī citādi. Bet man tas izskatās reāli. Jāpielāgojas, citādi tak "viss" tiks iznīcināts. Un galu galā, var teikt, ka visa cilvēce jutīsies kā milzīgs, vienots apmierināts bars, kuri savus rudimentāros agresivitātes inkstinktus izrāda tikai spēles ietvaros. Un, tā kā nebūs no kā aizsargāties un nebūs iemeslu meklēt, kam uzbrukt, arī tas samazināsies. Jā, un nevarēs arī nestrādāt, lai justos labi, jo pirmkārt, novirze uz slinkošanas pusi mazinās gan stabilitātes, gan arī apmierinātības sajūtu, jo darbs arvien vairāk tiks uztverts kā patīkama spēle.
Bet šobrīd man ir labi, kā ir. Man patīk padomāt par tādām lietām, kas nav tieši saistītas ar pašreizējo brīdi un tuvāko nākotni. |
|