| par mūžīgajām (un ne tik mūžīgajām) vērtībām |
[Oct. 22nd, 2015|07:57 pm] |
Ir tēmas, kas gadu no gada atkārtojas. Piemēram, par pulksteņu grozīšanu, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un otrādi.
Kā vēsta vikipēdija, vispirms bija saules pulksteņi, bet mehāniskais pulkstenis izgudrots 10. gadsimtā. Plaša pulksteņu lietošana nesākās vis ar kolektīvā darba attīstību, kā varētu šķist, bet krietni vēlāk. Pat kapitālisma pirmsākumos, kā atceramies no literatūras, strādniekiem nebija pulksteņu, bet tika lietotas fabriku svilpes vai sirēnas, kas noteiktā laikā sauca strādniekus uz darbu.
Kā rakstīts tajā pašā vikipēdijā, pirmo reizi uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Apvienotajā Karalistē. Latvijas teritorijā pāreja uz vasaras laiku sākās 1981. gadā.
Tomēr pats dīvainākais, kas tur rakstīts, ir latviskā definīcija: "Pāreja uz vasaras laiku.. ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos - mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju." Ha! Pagriežot pulksteni, vakari pārvietojas. Debess ķermeņi acumirklī pārslēdzas, attiecīgi pārslēdzas visi dabas procesi un visbeidzot var droši vikipēdijā ierakstīt, ka vakari ir kļuvuši gaišāki. Vienkārši pārregulējot nelielus cilvēku izgudrotus mehānismus vai elektroniskas ierīces. Nevienam pat nav ienācis prātā, ka vakari joprojām palikuši apmēram tādi paši, toties daudzi cilvēki par stundu mainījuši vai spiesti mainīt visu savu dzīves, darba un atpūtas kārtību.
Kam tas ir vajadzīgs? Liktos, ka tiem, kuri to ir izgudrojuši un ieviesuši. Lai cilvēki labāk izmantotu dienas gaismu. Lai ietaupītu elektroenerģiju. Cilvēki, redz, ir tādi dumji radījumi, kas paši nesaprot, ko viņiem labāk ietaupīt un ko ne, tāpēc ieviesīsim to ar likumu. Tā vietā, lai šie gudrinieki varbūt padomātu, kā pielāgot savu uzņēmumu darbību un darba laikus tā, lai tie atbilstu cilvēku vajadzībām, un tādējādi tiešām taupītu resursus, daudz ērtāk taču ir direktīvi mainīt "laiku" visā valstī vai visā pasaulē. Un tieši divas reizes gadā. |
|
|