| tehnikas progress |
[Aug. 17th, 2012|03:38 pm] |
Jā, kā dzīve iet uz augšu, vienkārši prieks. Kādreiz tādi zīmola nosaukumi kā "Philips" norādīja uz izcilu kvalitāti un bezmaz vai mūža garantiju. Tagad bieži vien tas nozīmē kārtējo ķīniešu haltūru. (Nav runa par visādiem haitekiem un nanotehnoloģijām, kur preces tomēr cenšas salikt kvalitatīvi un no drošām detaļām, tomēr detaļu vienkārši ir tik daudz, ka garantija kopumā nav droša.)
Vienkāršs bārdas skuveklis "Philips" man nostrādāja 6 mēnešus un apstājās. Tā kā ir tā sauktā "garantija" (kas laikam nozīmē nevis kvalitāti, bet vienīgi to, ka prece droši vien drīz nestrādās un varēs doties to bez maksas salabot), tad varēju meklēt kādu nebūt garantijas kantori un doties uz turieni. Tā vietā nolēmu atskrūvēt 3 skrūves un mēģināt salabot pats. Iemesls izrādījās elementārs -- slēdža vara kontakts nesaskārās un arī nevarēja droši saskarties ar shēmas plates celiņu, jo vai nu kontakts, vai shēmas plate, vai arī kāda plastmasas detaļa bija izgatavota vai nu no ietaupītajām izejvielām, vai arī tā, lai ietaupītu izejvielas. Salaboju, vienkārši mazliet pieliecot kontaktu. Kas pārsteidza -- korpusā ir slēdzis, dzinējs, shēmas plate, transformators, mikroshēma, tranzistors un kaudze rezistoru, diožu un elektrolītisko kondensatoru.
Kopumā ir izlietots maz metāla un darba montāžai, bet diez vai šo konstrukciju varētu nosaukt par ilgtspējīgu, saprātīgu vai videi draudzīgu. Nemaz nerunājot par iepakojumu ar biezu instrukciju visās iespējamajās valodās.
Salīdzinājumam -- funkcionāli līdzīgs padomju "Aģideļ-3" lieliski skuva un man kalpoja gadus 20 (vienīgi ar dzinēja "oglīšu" jeb suku nomaiņu pāris reizes) un varētu kalpot vēl, ja nomainītu tās pašas sukas. Tā elektriskajā shēmā ietilpa tikai slēdzis, maiņstrāvas dzinējs, pāris sīku droseļu un kondensatoru. |
|
|