Žils Verns

Kur tā pasaule iet, man jāēd ievārijum maizītes itkā es kautkāds vārījums būtu, nē bļe, es esmu ciets kā akmens stalions, rikšoju apkārt pa pasauli un ieviešu kārtību ar savu zobenu.
Tākā uzmanies ievārījums, man pohuj kāds - upeņu, aveņu, bļe kaut persiki, visus nahuj sadedzināšu.
Besī!!!