| 7:28p |
Sapnis par Tomu
14.06.10.
Sapnis par Tomu.
Sapnī biju tādā kā konferencē,kur stāvēju kopā ar daudziem mācītājiem lai fotografētos.Es sajutu no pārējiem mācītājiem nosodījumu un atraidījumu,tāpēc jutos vīlies.Es tādēļ negribēju fotografēties ar visiem un nogāju malā.Neviens man nepiegrieza vērību.Es stāvēju malā.Pēkšņi viens cilvēks no mācītāju pulka pienāca priecīgi man klāt un aplika man roku ap plecu.Redzēju,ka tā nebija tikai roka,bet viņš man uzmeta tādu kā tīklu kā apsegu.Tas nemazināja manu vilšanās sajūtu.Es nolēmu,ka neuzticēšos vairs nevienam mācītājam,lai nebūtu atkal kārtējo reizi jāviļās.
Tad šis cilvēks man jautāja: '' Vai tu esi noguris no gaidīšanas?'' Es atbildēju: ''Jā!'' Tad cilvēks turpināja: '' Pacieties,ilgi vairs nav palicis!'' Tad es sapratu,ka šim cilvēkam nav nekādi viltus motīvi pret mani un viņš ir arī garīgi manā pusē.
Es sapnī sāku ļoti raudāt.Šis cilvēks sāka mani mierināt un klusināt un stingri noteica man neraudāt.Es vairs nejutu vilšanos ,bet sapratu,ka raudu vienkārši no Dieva Klātbūtnes.
Sapņa beigas. |
| 9:35p |
Raksti,pārdzīvojums un paraušana
14.06.10.
Raksti,pārdzīvojums un paraušana.
Jāsaprot,ka ļaudis,kuri sarakstīja Rakstus,rakstīja izejot no piedzīvojuma.Visi Raksti ir rakstīti izejot no piedzīvojuma vai pārdzīvojuma,ko rakstītājs ir pārdzīvojis pats savā pieredzē.Daudzās vietās rakstitājs pat tikai apraksta pārdzīvojumu neko pat nekomentējot.
Tādējādi Rakstu pamatuzdevums ir vest cilvēku arī tajā pārdzīvojumā,ko rakstītājs ir pats pārdzīvojis.Ja nav pārdzīvojuma,tad Raksti ir nekas vairāk kā vēstures grāmata,kura neko vairāk kā zināšanas nedod.Tādēļ visa kristietība šodien galvenokārt notiek zināšanu,nevis pārdzīvojuma līmenī.Tādēļ rakstītais Vārds viņiem ir tikai informācija par to,ko Dievs kādreiz ir darījis,nevis par to,ko Vārds dara šodien.Ir rakstīts,ka burts nokauj,bet Gars dara dzīvu! Bez Gara Vārds ir miris,kas atnes nāvi,bet tikai Vārds ar Garu atnes dzīvību!Tādēļ mums šodien ir tik daudz vārdu,bet tik maz Gara.Visur valda nāve,nevis Gars!Tik daudz nāves,bet tik maz dzīvības! Tik daudz draudžu,bet tik maz atmodas!
Par Paraušanu Dievs saka tā;
Parauti pirms lielām bēdām būs tikai tie,kas staigās ar Dievu kā Enohs(1.Moz.5.24.) un kuri būs tā nodevušies Dievam kā Elija.Iespējams,ka viņu nebūs daudz. |