| Sapnis |
7. Jun 2013|09:36 |
Šonakt bija savāds sapnis, kurā es vienā labdarības veikalā iepazinos ar vienu sievieti, kas bija māksliniece vai kaut kas tamlīdzīgs. Tāda skaista, saposusies un sakrāsojusies. Un viņa sāka ar mani runāt, aicināja pie viņa ciemos un es jutu, ka viņai patīku;) Un tad es ar visu savu vīru (kas dzīvē nav mans vīrs) aizbraucu pie viņas ciemos. Tur bija īsta bohēma, bet viss tik viegli un nepiespiesti, un skaisti. Un viņai, izrādījās, bija 2 bērni, no kuriem viens nebija īsti vesels. Bet tāda kopējā sapņa noskaņa bija jauka - laikam tāpēc, ka kādam (-ai) es patiku;)
Un es domāju, vai es būtu spējīga mīlēt sievieti. Es zinu, ka man pietrūkst īstu draudzeņu. Skaidrs, ka vairs nekad nebūs tā, kā bija kādreiz, kad bijām bez saistībām - bērniem, vīriem un darba, kad varēju aiziet uz bibliotēku, bet, apstākļu vadīta, atgriezties mājās tikai no rīta, nodejojusies līka. Un līdz ar šo periodu pazuda īstas draudzenes. Ir jau, ir, bet nav tādu, ar kurām kaut ko tādu varētu padarīt... |
|