urn:lj:klab.lv:atom1:zuzzuzzuzzuzzane.zajanckauska@gmail.comzuz2017-09-24T16:41:52Z2017-09-24T16:41:52Zurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:565142013-12-04T18:05:002013-12-04T18:05:002013-12-04T16:05:53Z2013-12-04T16:05:53Zzhora <br />2013. gada 4. decembrī, plkst. 13:32<br /><br />puķes arī ir vardarbīgas. tās izaug mūsu priekšā un paņem mūs ar savu skaistumu un neko mēs tur nevaram darīt. bet tā ir tāda labā vardarbība.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:562042012-06-11T16:02:002012-06-11T16:02:002012-06-11T13:04:17Z2012-06-11T13:04:17Zskatoties "bananas" atskārtu, ka toms treibergs atgādina tādu lv mērgo vudiju.uzlīmesurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:558002011-01-04T23:11:002011-01-04T23:11:002011-01-04T21:14:06Z2011-01-04T21:14:06Zbūtu lieliski, ja ar tām rimi, maxima, narvesen un visām citām uzlīmēm varētu norēķināties. piemēram, ļoti gribas atstāt dzermnaudu, bet nav; tā vietā atstāju uzlīmes, tas ir, desmitdaļu pannas vai piektdaļu dvieļa. <br />it kā jau var, bet vēl sakautrējos.grāmatu plauktsurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:546802010-12-29T21:33:002010-12-29T21:33:002010-12-29T20:43:11Z2010-12-29T20:43:11Zbiju jaunu cilvēku dzīvoklī, kurā ir viens grāmatu plaukts (neliels un vairāk dekoratīvs), es stāvu, raugos uz to un pirmajā mirklī pat neaptveru, kas redzamajā skatā ir jocīgs. tikai vēlāk saprotu, ka visas redzamās muguriņas ir DVD vāciņu muguriņas. un visā plauktā tikai divas grāmatas. viena - sales principles vai kaut kas tamlīdzīgs un otra - vonnegūta grāmata. turklāt, ja atmiņa neviļ, tad to vonnegūtu pirms pāris gadiem uzdāvināju es.<br />sajūta bija neparasta. tāda "viņi nāk" sajūta - kā pirmais satiktais vampīrs no vampīru sugas, kas drīzumā pārņems visu tavu pasauli.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:545242010-12-04T11:05:002010-12-04T11:05:002010-12-04T10:09:55Z2010-12-04T10:09:55Zun kad es tai vācu dakterei prasu, kāpēc mans iekaisušais nervs kā nedzīst tā nedzīst, viņa saka, ka b1 vitamīna trūkst. kur dabūt, prasu es, un viņa: kartupeļos, rupjmaizē un saulespuķu sēklās. ha ha ha, tā mana dzimtene ar visu krievu minoritāti, smejos es.drowning by numbersurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:494542010-05-03T23:13:002010-05-03T23:13:002010-05-03T21:14:14Z2010-05-03T21:14:14Zman kūlis izskatās pēc grīnveja un grīnvejs pēc kūļa mazlietiegādāties mīļākourn:lj:klab.lv:atom1:zuz:492552010-04-29T08:44:002010-04-29T08:44:002010-04-29T06:47:22Z2010-04-29T06:47:22Znez no kuras valodas latviešiem tā mīļākā iegādāšanās?<br />vakar palasīju psiholoģijas grāmatu, skaidrītes jaunarājas tulkotu, tur ik pa brīdim smieklīgi stāstiņi no dzīves par to, kā izgāja žakam, žaklīnai vai pjēram. un līdz ko žaka sieva iegādājās mīļāko, žakam atkal viss bija kārtībā.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:484482009-05-12T04:39:002009-05-12T04:39:002017-09-24T16:41:52Z2017-09-24T16:41:52Zsaule jau lavāsurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:466742009-04-06T11:52:002009-04-06T11:52:002009-04-06T08:53:53Z2009-04-06T08:53:53ZZemeņu kūkas lietā uz prokuratūru saukta arī Magone (Diena) - izklausās pēc Sīpoliņa piedzīvojumiemurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:441342009-02-18T08:40:002009-02-18T08:40:002009-02-18T06:54:57Z2009-02-18T06:54:57Zvakar ap desmitiem vakarā pa rīdzenes ielu gāju kopīgi ar patreknu žurku. un viņa nebēga ne pa labi, ne pa kreisi (es arī ne), mūsu trajektorijas vienkārši sakrita.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:439502009-02-14T22:25:002009-02-14T22:25:002009-02-14T20:38:26Z2009-02-14T20:38:26ZSāku iepazīties ar Liepjājas kultūrpolitikas attīstības stratēģiju. Jau tas vien, ka stratēģijas izstrādes grupā no 15 cilvēkiem tikai viens ir vīrietis un tas pats ar uzvārdu Jēriņš, ir pamats kritikai, vismaz no dzimtes studiju perspektīvas.morāle no liu ciemataurn:lj:klab.lv:atom1:zuz:436662009-02-14T21:44:002009-02-14T21:44:002009-02-14T19:58:50Z2009-02-14T19:58:50ZIgaunijā izglābj makšķerniekus no atlūzuša ledus gabala, divi no Latvijas. Makšķernieki tika izglābti robežsargu, glābēju un vietējo iedzīvotāju kopīgi veiktā operācijā.Robežsargi aicināja iedzīvotājus atcerēties, ka ledus biezums dažādās vietās ir atšķirīgs un iziešana uz jūras ledus var būt bīstama dzīvībai.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:433882009-02-10T09:40:002009-02-10T09:40:002009-02-10T07:43:44Z2009-02-10T07:43:44Zvakar tumsā nesot laukā miskasti, tur satiktais bezpajumtnieks, kas ar lukturīti meklēja ko derīgu, pamācija, ka uz nakti neko nevajagot mest laukā - nauda pazudīšot. diezgan jau ironiski saņemt finanšu padomus no bezpajumtnieka, bet krīzes laikā kam tik nepaklausīsi.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:431582009-01-27T09:28:002009-01-27T09:28:002009-01-27T07:31:42Z2009-01-27T07:31:42Ztrīs nogriežņi, kas karājas debesīs no ķīpsalas nākot mājup, īpaši tādos dūmakainos vakaros kā vakarējais jau aš pusgadu ir mana pati labākā staro rīga. krāniem rīgu! & rīgai krānus!urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:419212008-12-28T23:41:002008-12-28T23:41:002009-01-02T19:00:21Z2009-01-02T19:00:21Zmana vecvecmamma albīna un viņas māsas konstance un dominika 19.gadsimta nogalē dzīvoja latgalē, labi nodrošinātā ģimenē. un bija viena otrai nosolījušās nemūžam neprecēties, lai neapraktu sevi mājas ikdienā, bet baudītu dzīvi. uz dābolainiem zirgiem viņas jājušas uz apkaimes ballēm.<br /><br />konstance un dominika savu vārdu turēja, albīnai 40 gados kāja paslīdēja un laulības notika, pēc tām ik pa diviem gadiem sadzima trīs bērni, no kuriem vienu uzaudzināja konstance un dominika, kas līdz mūža galam dzīvoja vienā mājā. <br /><br />to visu un vēl vairāk es uzzināju šodien līkumojot pa latgales sniegainajām ainavām. un lai kāds vēl pasaka, ka dzīve nav pasaka.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:403982008-12-07T00:44:002008-12-07T00:44:002009-01-02T18:59:59Z2009-01-02T18:59:59Zšovakar nobukoju ceļojumus turp un atpakaļ 6 cilvēkiem (katram citu, nevis visiem ar vienu reizi), iečekoju rītdienas lidojumu, būdama ar puspudeli šampanieša galvā, paralēli uzturēdama 2 skype sarunas un vienu tradicionālu sarunu ar saskumušu draugu blakus. ja nekas nebūs nogājis greizi, tas būs spožākais apliecinājums sievišķīgajai <i>multitasking</i> prasmei, kas man nemaz tik ļoti nepiemīt.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:391132008-11-30T23:26:002008-11-30T23:26:002008-11-30T21:27:01Z2008-11-30T21:27:01ZSkūpsti mani tā, lai ikonas no plauktiem birst! <br /><i>(Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta)</i><br /><br />galīgi neesmu citātugalva, bet šis bija vienkārši lielisks.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:362462008-10-13T20:01:002008-10-13T20:01:002009-01-02T18:58:35Z2009-01-02T18:58:35Zšodien gāju pār tiltu ar savu vidusskolas laika klasesbiedreni. gājām, viņai ausu rajonā līgojās mazi melni pikuči - ataugusi savienojuma vieta saviem un mākslīgajiem blondajiem matiem, kas perfekti taisni stiepjas bezgalīgi gari. un viņa stāstīja par māju, ko ceļ un ka pirmais bija žogs, lai blakus dzīvojosā tēva brāļa ģimene nenāktu neaicināta ciemos, un ka viņai kauns no sava vīra par saviem radiem un ka vīrs politiski aktīvs, sēžot pie tv un skatoties tautas frontes atceres pasākuma pārraidi lamājies, ko tie latvieši , lohi, tik maz tur aizgājuši.<br />ļoti daudz dažādu realitāšu ļoti cieši blakus, atcerējos es.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:358582008-10-13T09:50:002008-10-13T09:50:002008-10-13T06:51:12Z2008-10-13T06:51:12Z<font>"Gadiem tur bija pamesta teritorija, žurkas to mierīgi varēja okupēt un vairoties bezgala. Iziet ārā paēst — turpat ir veikali, šķūņi, dzīvojamās mājas, pie dīķa baro putnus," spriež J.Trušelis un piebilst, ka žurka nav liela staigātāja — staigā un dzīvo vienā rajonā. "Tagad esošos midzeņus viņām jauc nost, un tās, iespējams, meklē jaunu mājvietu," saka J.Trušelis. Tāpēc iedzīvotāji tās pamanījuši.</font><br /><br /><a href="http://www.diena.lv/lat/politics/riga/pie-maras-dika-uzradusas-zurkas">izlasot</a> par māras dīķa žurkām pat ļoti sajutos "vienā rajonā"urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:345752008-09-21T21:06:002008-09-21T21:06:002009-01-02T18:57:56Z2009-01-02T18:57:56Zahā un kartupeļu talkas ir latviešu smōl-tōlki - sametas pa diviem vagā no katras puses, mētā kartupeļus un frāzes; tad samainās partneriem un atkal no jauna. un nedodies tikt vienā vagā ar tēvabrāli agronomu - šis traucas uz priekšu kā raķete un muld kā divi deviņi, turklāt met arī tavu grozu uz priekšu, tad nu tu sasarcis centies iespēt līdzi un vēl pieklājīgi atsaukties ar "kā tad" "ak tā?". pēc tam radi melš, ka šis tāds runīgs, jo sieva aizgājusi uz pilsētu pie cita, viņš, lauku mājās viens dzīvodams runājamo pa nedēļu sakrājis. es domāju, ka te jāizpalīdz un jāaizbrauc kādreiz paklausīties.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:343152008-09-21T21:05:002008-09-21T21:05:002009-01-02T18:57:33Z2009-01-02T18:57:33Zsestdien krustojumā pie manas mājas ieguvu jaunu kaimiņdraudzeni. apstājos pie sarkanās gaismas un skatos, priekšā tantuks tā ap 65-70, pelēkā putekļmētelī, vecrozā kurpītēs un vecrozā tamborētā cepurītē. skatos un priecājos, cik skaisti izskatās - lai arī viss tāds krietni padilis, bet tās saskaņotās krāsas un arī pats nodilums dara to visu tikai mīlīgāku. viņa pamet acis uz mani atpakaļ. tad vēlreiz. un tad vēlreiz un saka man - jūs tāda tik skaisti saģērbusies, dzeltenā cepurē un dzeltenos cimdos...man lielie smiekli, es saku - es kā reiz skatos, kā jūs tāda smuka ar to cepurīti un kurpītēm...un pēc tam mēs jau par visu citu - kurā mājā kura dzīvo, viņa blakus mājā jau gadus 40, izstāstīja, kad kas uzcelts un kad kas nojaukts, un ka krāsas vajagot nēsāt pa mēness fāzēm, es ar savu dzelteno esot ietrāpījusi.<br />pēc tam dodos smaidot savās gaitās un attapu, ka, 7 vai 8 gadus dzīvojot vienā mājā, esmu sapazinusies ar trim draugiem-sarunubiedriem no savas vai kaimiņmājām. un visi vecļauži.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:338142008-09-17T23:25:002008-09-17T23:25:002009-01-02T18:57:09Z2009-01-02T18:57:09Zviens no burvīgākajiem kopenhāgenas iespaidiem saistās ar albāniju. Anri Sala videodarbs, kas dokumentē Tirānas beautificalisation projektu. pilsētas mērs, bijušais mākslinieks, ņem un pārkrāso pilsētu. turklāt nevis vienkārši pārkrāso, <a href="http://picasaweb.google.com/zaziizoo/AnriSala#5247081392298550290" target="_blank">bet TĀ pārkrāso</a><br /><br />un tā veselām ielām un māju blokiem. kamera slīd, iefilmē apkārt esošo nabadzību, parastas socālisma mājas, mazliet neparastas vecākas, kādu pussagruvušu, uzraktu ietvi, cilvēkus un tam visam apkārt tās neprātīgās krāsas - tik sireāli. un pats mērs fonā apcerīgi stāsta kko šādā garā "citai pilsētai krāsas būtu kā kleita, bet šeit tie ir iekšējie orgāni. (..) šī varbūt arī ir nabadzīgākā pilsēta eiropā, bet nekur eiropā tā nav diskutēts par krāsām - virtuvēs, pagalmos, ielās utt"<br /><br />un tā tiešām ir ģenealitāte vai vienīgais iespējamais solis - nonākot par mēru pilsētā, kurā čum un mudž no sociālām, ekonomiskām un nezkādām problēmām, kuras tā - žviukt!- neatrisināsi - un tādā brīdī pieņemt lēmumu, ka jā - tieši šis krāsu neprāts ir tas, pie kura jāķeras. un lai vēl kāds pasaka, ka tas nav lie-lis-ki!<br /><br />un tā varbūt ir īstā metode, kā apieties ar samilzušu problēmu - izdarīt kaut ko pilnīgi absurdu.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:315552008-09-05T21:10:002008-09-05T21:10:002009-01-02T18:56:25Z2009-01-02T18:56:25Zvai esat satikuši cilvēkus, kas visādi citādi jauki un tiešām cilvēki, bet ar pārsteidzošu nespēju "iejusties otra ādā" jebšu empātijas absolūtu trūkumu organismā? un ko tur pārmest, tas tāpat kā piedzimt/izaugt ar līkākiem pirkstiem vai mazliet īsāku kreiso kāju. un grūti tam empātiskajam noticēt, ka tas tā vienkārši defekts, ka ar to nekas nav domāts. šovakar bija ienācis viens no diviem man zināmajiem ne-empātuļiem un es piefiksēju, ka beidzot to esmu pieņēmusi - tā vienkārši ir un tas nav nekas personīgs.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:309412008-09-01T17:29:002008-09-01T17:29:002009-01-02T18:55:35Z2009-01-02T18:55:35Zrakstīt projektus ir tā kā sarakstīties ar neesošu vēstuļbiedru. jo atbilde jā - 100 000 DKK vai nē, paldies - tā jau nav atbilde. pilnīgi sireāla sajūta visādi tur izrakstīties, nezinot vai kāds lasa un kā lasa. un vēl tas, ka jāpielāgojas tai mērķu-rezultātu izkaisīšanas un visām citām valodām ak jel, tas visu padara mega mega mega bezjēdzīgu. kaut tas projektu laikemts drīz beigtos tāpat kā sākās.<br /><br />un vispār šodien cibā tikai depresīvi vai viegli skumji ieraksti. labrīt rudens.urn:lj:klab.lv:atom1:zuz:264752008-08-20T09:51:002008-08-20T09:51:002009-01-02T18:54:25Z2009-01-02T18:54:25Zgaileņu ir pilni meži, visiem iesaku visu mest pie malas un doties sūnās. pat man viņas visas skrēja virsū un sauca "es te! es te!" biju (esmu) gaileņsuperčempions un gaileņpavārs. un pēc tam, kad gaileņu vakars tika noslēgts ar (kaut kur dzirdēju, ka latviešu nacionālo spēli) novusu, sapratu, ka tā ir īstā latvietība - gailenes un novuss. nevis adīti cimdi un zirņi ar speķi.