jā, bet tas nav galvenais. nopirkām man šodien kurpes. man patīk to smarža - kāju nesaķēzīta, svaigas ādas un gumijas smarža. un, laikam es arī beidzot esmu sev atklājis Niku Keivu. kā mūziķi. kā literāru šedevru autoru atklāju viņu jau ap Ziemassvētkiem. bet, kā mūziķis viņš arī ir izcils. skumjas dziesmas. es par skumjām un depresīvām dziesmām sajēdzu daudz, bet šitas pārspēj visu. vot tā ir māksla.

jau vēls. kad mazgājos dušā (lūdzu neiztēloties kā tas izskatās, izvirtuļi!), tad pa galvu rosījās visādas domas, atziņas un iespējamie teikumi, ko varētu šeit uzrakstīt. bet, gala beigās nonācu pie viena - pie dirsas, vai kādam no jums tas kaut ko nozīmē, bet gribētos pateikties jums par to pacietību, vienaldzību, mieru, izpratni, dusmām un visu citu emocionālo un ne-emocionālo noturību lasot manus murgus, pravietojumus un vienkārši rupjībām bagāto gaudošanu šeit. kaut kā jūtos savādi viegli šovakar...

vēls. jāiet gulēt. un, es vairs nejūtos kā barbars Zurra no Bal-Sagoth albūma The Power Cosmic. es jūtos kā barbarisks melanholiķis Zurra no kāda cita Bal-Sagoth albūma, kas vēl nav iznācis. bet, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka es palikšu tolerants pret jebko, pret ko esmu bijis netolerants visu šo laiku. tā kā nēģeriem, zilajiem, urlām un vēl citiem tādiem nav ko cerēt uz manu labvēlību. :)

un vispār es nejūtos kā Zurra. vienkārši, šis vārds ir tīri foršs un savdabīgs. par to paldies Baironam no Bal-Sagoth.

eh, gribētos man tagad kaut kad padzert kādu labu alkoholu... tā, vakarā, klusumā, varbūt, vienatnē vai ar kādu indivīdu kā sliņķukaķis vai lodziņš, vienkārši pasēdēt, un neko nerunāt. padzert uz bēdām, uz priekiem, uz klusēšanu... iedzeriet, cilvēki, par klusumu. esmu pārliecināts, ka tieši klusums jums pietrūkst.

arlabunakti.