tā. tas nu reiz ta kā varētu būt cauri. nav vairs ekšu. nav. basta. ok, tad vēl tajā sen neapmeklētajā portālā truemetal.lv (vai tad nu tik true ir? manuprāt, nesūda.) veci parazīti, ceļ augšām spokus. nu, spoks piecēlās, pateica BOOO! un ejiet dēt. eh, sūdīgi man. sūdīgi. it kā jau Tētis tobiš Dievs ir labs un mani ir aplaimojis pamatīgi, bet, kaut kāda nejauka melanholija. nejauka tapēc, ka nav ar ko to aizdzert. tāpēc, ka sāp pauris. un apkārt vieni izdzimteņi un idioti. jā, šodien tak bija labais - eju pa ielu, pretī nāk kaut kāda aizdērusies un acīmredzami prātu izkūkojusi bomzene. labi, cilvēki neko, iet, stāv pie luksofora un gaida zaļo gaismu. un tad atskanēja ķērciens - ABORT NADA BILO ZDELATJ! ABORT, BLJA!! tā bomzene šitā kauca pa ielu, un es tīri vai sabijos, Armageddons sācies, vai...? vot tā. nu, neko, palika šī tur ķērkdama. humānāk viņu būtu nošaut. tas viss kopumā pierāda to, ka dzīvojam mēs sasodītā sūdu bedrē. vai esat kādreiz acu priekšā iztēlojušies to, kā varētu izskatīties tukšums? manuprāt, es to redzu katru nakti. kāds ir tukšums? tukšs. un, nez kāpēc gribas aizvērt acis un atkal skatīties savu dēmonu leprozajās sejās. eh... vismaz, sesija ir gandrīz galā. tas labi. gribas ar sievu aiziet paslidot. iemācīties derētu. gribas ar sievu aiziet uz teātri vai operu. vienreiz mūžā uz operu tomēr derētu katram sevi cienošam cilvēkam aiziet. bet, vai es sevi cienu? laikam jau jā... gribas matus nogriezt. kā no 1998. gada audzēju, tā līdz šai dienai, ja neskaita vienu dienu rudens sākumā, kad es tos pamatīgi no pusmetra vai vairāk (neatceros, cik gari man tad bija) par kādiem 15 cm saīsināju. bet, gribas nogriezt īsus. tā, lai vējš tiek galvai klāt. varbūt aizpūtīs visu draņķi, kas pa šiem sasodītajiem gadiem sakrājies. nezinu, bet man ta liktos labāk. ka viss ir prom, un nekas nav palicis pāri kā vien Dievs un viņa tīrība manī. nedirsies ar Dievu, vecais. nedirsies! Dievs ir kā tāds spirts, kas nokož visus baciļus. tāds sasodīti stiprs spirts. reibsti jau no smaržas. damn. labi, zb, jāiet čučēt. rīt bezjēdzīgs mēģis ar grupu, kam neredzu nākotni. žēl, bet tā ir. melanholija. un visi šie bezjēdzīgie vārdu plūdi. kāpēc vispār to kādam jālasa? bet, ja izlasījāt, nu tad uz veselību. gribu vasaru. zb šitā ziema jau.