urn:lj:klab.lv:atom1:zupcisAiz raujošā rutīnazupciszupcisaigarsz@gmail.comzupcis2023-11-03T16:47:08Z2023-11-03T16:47:08ZSubjektsurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5248392023-11-03T18:44:002023-11-03T18:44:002023-11-03T16:47:08Z2023-11-03T16:47:08ZMan pietrūkst tās sajūtas, kad es kaut ko savuprāt ārkārtīgi gudru uzrakstu, un tad refrešoju, gaidot komentārus. Dzīvē refleksiju nav tik viegli iegūt.Teikumu konstrukcijasurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5245932021-10-07T21:45:002021-10-07T21:45:002021-10-07T19:04:35Z2021-10-07T19:04:35ZEs kādu laiku neesmu praktizējis savu dzimumu. Vai tas mani padara par minoritāti?Ikdienas ainasurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5243112021-10-05T18:20:002021-10-05T18:20:002021-10-05T15:30:57Z2021-10-05T15:30:57ZGāju pa meža taku uz tuvāko vilciena staciju. Skatos meža ceļa krustojumā kāds jaunietis atstutējis velosipēdu pret priedi, tur rokās tālruni, un ritmiski kasa koku. Pienākot nedaudz tuvāk secināju, ka sākotnējais novērojums ir aplams un jaunietis patiesībā nodarbojas ar ķepingu. Neskatoties viņa virzienā nogāju garām, pat īsti nezinu vai tiku pamanīts, kā arī nezinu vai ar savu klātbūtni iztraucēju mīlas priekus. <br /><br />Jaunieši, krustceles nav laba vieta raustīšanai, šādās situācijās ir jāizvēlās lapu koku puduri vai gravas. Klausiet vecākus, pieredzējušākus cilvēkus.Atmiņas 1 (Pirmais desmits)urn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5238832021-02-16T22:45:002021-02-16T22:45:002021-02-16T20:47:42Z2021-02-16T20:47:42ZLaiki mainās, atmiņas izgaist. Ciba savulaik ieņēma svarīgu lomu manā dzīvē. Acīmredzot arī šeit esošie jūzeri ieņēma svarīgu lomu. Gadi ir pagājuši, bet vai es vispār spēju par kādu no Jums atcerēties, tāds ir jautājums. <br /><br />1. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=alefs'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/alefs/'><b>alefs</b></a></span> (Pēdējais ieraksts šogad, 8.februāris) Mēs laikam patiesībā neesam pazīstami, vai arī es esmu Tevi aizmirsis <br />2. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=anonymous'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/anonymous/'><b>anonymous</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 20.gada 4.janvāris) Tu biji svarīgs, bet tad fiziski nomiri, es tā arī neesmu izlasījis nevienu no Tavām grāmatām. <br />3. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=auksts_entelekt'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/auksts_entelekt/'><b>auksts_entelekt</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 15.gada 30 maijs) Es Tevi nepazīstu, bet laikam man patika Tavi vārdi. <br />4. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=badlaks'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/badlaks/'><b>badlaks</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 17.gada 22.janvāris) Tu esi pagaisis no manas atmiņas <br />5. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=begemots'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/begemots/'><b>begemots</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 12.februāris) Tu man šķiti uzpūtīgs, bet tad mēs parunājām par badmintonu. Es tā arī neesmu saņēmies atjaunot šī sporta prasmes, toties es atklāju skvošu. <br />6. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=bez4pieci'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/bez4pieci/'><b>bez4pieci</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 16.gada 10.novembris) Tu esi vecāks par mani cibā, tas arī viss. <br />7. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=bozena'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/bozena/'><b>bozena</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 13.februāris) Es Tevi nepazīstu dzīvē, bet internetā Tu man šķieti jauka :) <br />8. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=coma'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/coma/'><b>coma</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 19.gada 13.marts) Patiešām prieks bija Tevi satikt šovasar. Tu mani iepazīstināji ar TikTok, jāatzīst, ka es to Joprojām nelietoju :) <br />9. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=crescendo'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/crescendo/'><b>crescendo</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 18.gada 26.jūnijs) Tu interesējies par vampīriem. Zombji, protams, ir krutāki, bet ar kaut ko jau ir jāsāk. <br />10. <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=daria'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/daria/'><b>daria</b></a></span> (Pēdējais ieraksts 9.februāris) Es laikam Tevi esmu redzējis kaut kādā cibas pasākumā. Migla atmiņā.Random konfrontācijasurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5233992020-06-17T23:53:002020-06-17T23:53:002020-06-17T21:08:13Z2020-06-17T21:08:13ZEs bieži dzērumā strīdos ar bijušo darba kolēģi feisbukā. Viņa tic visām šīm modernajām muļķībām. 5g izraisīja autismu. Vakcinācijas izraisa Covid. Lembergs ir vienīgais labais. Homeopātija strādā. Un tamlīdzīgi. Es gaidu, kad viņa pievērsīsies "Flat earth society" Jebkāda veida diskusijas beidzas ar frāzi no viņas puses: "Man ir šāds viedoklis, un man ir tiesības uz šādu viedokli, un Tu esi iedomīgs, ja uzskati, ka Tavs viedoklis ir pārāks par manējo, jo visi viedokļi ir vienlidzīgi". Katras diskusijas beigās es sev apsolos vairs nestrīdēties par patiesību internetā, bet vienmēr lieku sev vilties.<br /><br />Viedoklis kā piemineklis, konstants un nelokāms.Pašrefleksijaurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5232152020-06-04T20:52:002020-06-04T20:52:002020-06-04T18:17:34Z2020-06-04T18:17:34ZŠodien kārtējo reizi izvedu Hubertu pastaigāties pa iekšpagalmu un pagrauzt zāli. Viņš paspēja sakašķēties ar kaimiņu kaķi logā. Es gan draudzējos ar vecajiem kaimiņu kaķa īpašniekiem. Vienreiz Huberta pastaigas reizē kaimiņiene iznāca pagalmā un sāka konservu bundžā dedzināt dokumentus un runāt ar mani. Es apjuku un turpināju staigināt savu kaķi. Citu reizi viņa ar savu veco cilvēku (Es nezinu vai tas ir tētis vai vīrs, bet viņš ir vecs) pastaigājās un mani uzrunāja, es biju draudzīgs un dauz stāstīju. <br /><br />Vienreiz es piedzēros krogā un sāku runāt ar ukraiņu meiteni. Viņa teica, ka izbesījusi visa tā pišanās apkārt, bet vienkārši pietrūkst aizmigt cita cilvēka apskāvienos. Es secināju, ka viņa patiesībā šajā dzēruma frāzē izteica manu dziļāko vēlmi, ko es neesmu ilgi spējis izteikt vārdos. Tovakar mēs izmantojām viens otra apskāvienus pie viņas mājās Lienes ielā. Mēs apmainījāmies ar tālruņa numuriem, bet tā arī nesanāca satikties vēlreiz. Man labprāt patīk viņu paturēt atmiņā šādi (kailu dīvānā, dzērušu un apskautu). Meiteni sauca Saša viņa nemācēja latviski, bet strādāja Rīgā IT jomā. <br /><br />Citu reizi es piedzēros un gāju mājās. Man izveidojās konfliktsituācija ar kādu garamejošu cilvēku. Viņš man iesita ar dūri pa degunu. Tad es viņu nobiedēju ar savu miesas daudzumu, tādā veidā atrisinot konfliktu. Neesmu kāvies kopš 2002 gada, šoreiz arī nekāvos, tikai dabūju ar dūri pa degunu. <br /><br />Mani ārkātīgi ietekmē pašreizējais īslaicīgais nodaļas vadītāja statuss. Ja es nebūtu vientuļš dzērājs, varbūt pat būtu labs vadītājs. IT cilvēki parasti ir lietojami, saprotami un motivējami. Man šķiet, ka varu viņus iemācīties pareizi.Par ceļazīmju labskanībuurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5227872020-05-10T17:17:002020-05-10T17:17:002020-05-10T14:18:23Z2020-05-10T14:18:23Z<div><a href="http://klab.lv/poll/?id=21367">View Poll: #21367</a></div>urn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5226312020-03-18T21:43:002020-03-18T21:43:002020-03-18T20:01:21Z2020-03-18T20:01:21ZJāatzīst, ka sākotnēji biju skeptisks visas pandēmijas statistikas jautājumu ietvaros. Un tad padomāju par saviem vecīšiem, kurus šī sērga var nogalināt krietni statistikāk. Dažkārt tie pāris procenti var būt krietni personiskāki. Šodien pirmo reizi nostrādāju mājās attālināti, tikai vienu reizi izejot laukā, lai nopirktu dibenpapīru un minerāli. Veikalos ir grūti ievērot 2 metru distanci, galvaspilsētā gribot negribot nākas būt tuvākās attiecībās ar svešiniekiem. Nav forši, ja darbs sastāda pārāk lielu procentu no dzīves. Dzīve attālināti, varbūt vienīgi kaķītis priecājas par manu nepārtraukto klātbūtni savos kvadrātmetros. Un ko ta mēs te. Mirst jau vienmēr citi, mēs nekad nemirstam.Par realitātes uztveres emocionālo perdelībuurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5223042019-11-12T20:32:002019-11-12T20:32:002019-11-12T19:05:03Z2019-11-12T19:05:03ZDārgie, lēnām novecojošie cilvēki internetos, sen neesmu prasījis nevienu padomu. Vai Jums arī šķiet, ka gadiem ejot Jūsu emocionālā realitātes uztvere lēnām, bet neatgriezeniski degradējas ? Es nerunāju par bērnības maģiskāas realitātes sajūtām un nākotnes nerealizētajām fantāzijām, es drīzāk gribu vaicāt par ikdienisķām cēloņu un seku likumsakarībām, uz kurām Jūs reaģējat citādāk. Man nevajag pirmās mīlestības salīdzināšanu ar kārtējo mirkļa pieķeršanos, nerunājot nemaz par kaķīšiem, jo pirmie kaķīši vienmēr vairāk paliek atmiņā. Ja netici, tad nosauc sava trešā kaķīša vārdu. <br /><br />Es atceros kā nespēju vakaros aizmigt, jo man atmiņā bija palikusi Tēva balss intonācija, kad es centrāltirgū pirkumam izvēlējos pulksteni, kas viņam šķita nepareiza izvēle. Es atceros kā raudāju kad mamma mani pavadīja uz skolu, un man nācās tālāk iet vienam. Es atceros kā pinkšķēju nepiedienīgā vecumā, jo klases biedrs (pimpis tāds) literatūras grāmatu aizmeta aiz tāfeles, un es tai nespēju vairs tikt klāt. Un tad vēl bija no metāla šaibas tēta uztaisīta zvaigznīte, kuru es netīšām gandrīz vai padirsu. Un tad protams bija lauztās sirdis un tamlīdzīgās štelles, kas radīja reālu zemestrīci manā toreizējā pasaulē, un rezonē pat šodien. Nerunājot nemaz par pirmās vecmātes uzdāvinājamie pieciem latiem, no kuriem es nespēju šķirties vismaz gadu kopš viņas nāves. <br /><br />Un tad lēnām kļuva vienalga. Vienalga pat ne pret cilvēkiem, bet pret pašam sevī. Atceros kā nomira mana otra vecā māte. Viņa, protams, nebija tik svarīga kā pirmā, bet tomēr. Es dēļ jūtu trūkuma nolēmu piedzerties un staigāt apkārt, domājot par viņu. Tas nelīdzēja. Lai kādas arī viņa vēsturiski emocionālas pēdas būtu atstājusi manī, es nespēju neko just. Man nācās iztēloties, ka es kaut ko jūtu, lai pierādītu sev, ka esmu cilvēcisks.<br /><br />Cilvēcisks. Man dažkārt šķiet, ka tāds vairs neesmu. Es tuvojos robotismam un vienaldzībai. Jāatzīst, ka kādreiz tā vēlējos būt. Vēlējos nejust neko, jo tā vieglāk, jušanās čakarē visu, bļe. <br /><br />Diemžēl, tagad jāatzīst, ja jušanās ir viss, bļe.Īpaši urinēt aizliegtās vietasurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5220872019-03-15T14:35:002019-03-15T14:35:002019-03-15T12:36:14Z2019-03-15T12:36:14ZVaicāta, vai ASV karavīri, ierodoties Latvijā, tiek informēti, ka urinēt publiskās vietās Latvijā ir aizliegts un it īpaši šis aizliegums attiecas uz Brīvības pieminekli, Gnēze atbildēja apstiprinoši, skaidrojot, ka visu sabiedroto valstu karavīriem, kuri ierodas Latvijā pildīt dienesta pienākumus, vienmēr tiek sniegtas instruktāžas par sagaidāmo uzvedību, atrodoties Latvijā.Par svarīgourn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5219802018-11-29T08:58:002018-11-29T08:58:002018-11-29T07:03:04Z2018-11-29T07:03:04Z<a href="https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/izcilibas-balvu-kultura-iegust-nora-ikstena-rolands-kalnins-un-nacionalais-makslas-muzejs.a301201/">Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzeis </a><br />Gada balvu makšķerēšanā iegūst Iānis Vītoliņš, Valdis Kazāks un 350 metrus garš zvejniecības tīkls ar 45 pludiņiem. <br />Rakstam pievienotā bilde arī pilnībā apstiprina manu teoriu par "J" burta liekumu valodā.Par svarīgourn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5216942018-10-30T21:01:002018-10-30T21:01:002018-10-30T19:06:29Z2018-10-30T19:06:29ZVai Jūs zinājāt, ja iedzer ļoti koncentrētu citronskābes ūdeni, tad pēc tam iedzerot krāna ūdeni, tas garšo relatīvi ļoti saldi. <br />Es bērnībā domāju, ka būšu karalis, kurš no saviem pavalstniekiem neprasīs mūra pilis, bet tikai citronskābes ūdeni reizi dienā, un dēļ tā viņi mani mīlēs un sapratīs.Par random lietāmurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5212552018-10-30T15:32:002018-10-30T15:32:002018-10-30T13:35:33Z2018-10-30T13:35:33ZSapnī redzēju, ka mēs ar <span class='ljuser' style='white-space: nowrap; text-decoration: line-through;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=unpy'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/unpy/'><b>unpy</b></a></span> dzeram sēžot pie manas vecāsmātes ceriņkrūmā, un skatāmies kā cilvēki ar redzes traucējumiem spēlē futbolu. Tālāk neko neatceros, laikam piedzēros.Visneglītākais čerpaks pasaulēurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5212062018-03-04T22:07:002018-03-04T22:07:002018-03-04T20:38:09Z2018-03-04T20:38:09ZSalvis ar Džonatanu bija starpbrīdī izlavījušies no skolas, un aiz stūra pa kluso veipoja. <br />Salvis tvaiku ievilka nedaudz pa dziļi un neveikli ieklepojās. <br />- Tu gan esi biezpiensieriņš, nespēj pat beznikotīna tvaiku turēt - Džonatans ieņirdza.<br />- Atšujies, cūkas šnukur, es normālu 2% bezglutēna nikotīnu velku, neesmu jau tāds kupāts kā Tu - Džonatans atcira.<br />- Tev starp kājām kupāts, davai beidz kult sviestu, laižam atpkaļ uz šūli.<br />- Baigi negribās, nākamajā stunda ir vēsture, tur atkal par tiem mežoņiem, lopēdājiem jāklausas - Džonatans noskurinājās.<br />- Pofig pēdējā stunda, tikai 40 minūtes vēl jāpacieš, un tad varēs mājās iet gurķoties.<br /><br />2032 gads. Cilvilizētajā pasaulē vegāni ir uzvarējuši cīņu pret mežoņiem, kopš tā laika jebkurš izteiciens, kas ir saistīts ar dzīvnieku produktu lietošanu tiek uzskatīts par vulgaritāti, un kulturālā sabiedrībā ir nepieņemams.Logorejaurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5209092016-09-16T09:45:002016-09-16T09:45:002016-09-16T06:49:22Z2016-09-16T06:49:22ZCilvēkam ar vārdu Uris ir nepieklājīgi piekrist un nepiekrist vienlaicīgi. Jā,Uri,Nē.urn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5205942016-09-16T08:52:002016-09-16T08:52:002016-09-16T05:55:29Z2016-09-16T05:55:29ZJa man kādreiz būs kāds vēl kaķis izņemot pašreizējo, es viņu saukšu par Muri. Pilnā vārdā: lielais Ķīnas muris.urn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5203452016-09-15T21:52:002016-09-15T21:52:002016-09-15T19:00:03Z2016-09-15T19:00:03ZBija kaut kāda zinātniskās fantastikas grāmata, kuras priekšvārdā bija kolorīts kāda manis aizmirsta autora citāts "visas cilvēces problēmas rodas no tā, kā mēs neesam definējuši, kas tad īsti ir cilvēks" sadzēries es, protams grib šo citātu pielabot: "visas cilvēces problēmas rodas kad kāds nemāk justies"urn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5196662016-09-15T20:28:002016-09-15T20:28:002016-09-15T17:28:40Z2016-09-15T17:28:40ZKripatiņaEs netīšām likeurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5193942016-09-07T10:52:002016-09-07T10:52:002016-09-07T08:05:28Z2016-09-07T08:05:28ZBijušie klasesbiedri izveidoja feisbukā sarunu grupu (vai kā to spontānčata ātrkopu sauc?)saistībā ar to, ka viena no vidusskolas klases biedrenēm mirusi Amerikā. Notiek kaut kādas sarunas, a man visu laiku telefonam feisbuka mesandžeris met ziņojumus. Mēģinu ziņojumu aizsvaipot (šiem vārdiem vispār ir latviskojumi ?) prom, bet netīšām piespiežu "Like". Paskatos, ka esmu ielaikojis viena klasesbiedra teikumu "Nebūšu uz bērēm". Nu ko tagad darīt, ko par mani cilvēki padomās, pilnīgs mērglis, ne cieņas pret bojā gājušajiem, ne sarunas kultūras. Neesmu Feisbuka eksperts, bet ienāk prātā ideja, ka jābūt taču iespējai atlaikot atpakaļ to ko esmu nolaikojis. Atveru mesandžeri, mēģinu spaidīt ekrānu dažādās vietās, nekur faking nav iespējas atlaikot atpakaļ. Spaidu, tur, spaidu šur, netīšām piespiežu citā vietā uz nelaimīgā zilā īkšķa un izrādās esmu ielaikojis sarunas topiku "Diāna ir mirusi Amērikā" Nu ko, savu viedokli esmu paudis. Man patīk. Aizvēru mesandžeri, tagad pietrūkst drosmes vērt vaļā feisbuku.urn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5190972015-12-29T09:10:002015-12-29T09:10:002015-12-29T07:11:30Z2015-12-29T07:11:30ZLemijs <a href="https://en.m.wikipedia.org/wiki/Lemmy">nomira </a> :(Par bēgļiem Latvijāurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5187762015-09-22T14:21:002015-09-22T14:21:002015-09-22T11:37:25Z2015-09-22T11:37:25ZNA vadītājs Raivis Dzintars ir nācis klajā ar ģeniālu risinājumu bēgļu, geju un krievu jautājumā.<br /><br />Lai bēgļi pierādītu savu lojalitāti Latvijas valstij tiem ir jāapbruņojas un jāizcīna neatkarība seno Latviešu teritorijās: Abrenē, Roņu salā un Klaipēdā.<br />Visi krievi tiek deportēti uz Popi. Tādā veidā krievi tiks mudināti ātrāk iemācīties latviešu valodu, jo viņiem būs kauns krieviski teikt "Es dzīvoju Popē"<br />Visi geji tiks aizsūtīti dzīvot Dundagas novadā starp Osti un Sūdi.<br /><br /><img src="http://oi62.tinypic.com/awus7k.jpg"><br /><br />Morāle: Ļiberasm ņeproiģotPar bēgļiem Latvijāurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5186092015-09-22T12:40:002015-09-22T12:40:002015-09-22T09:51:41Z2015-09-22T09:51:41Z- Kuru fotogrāfiju Jūs izvēlēsieties ?<br />- Šo<br />- Labi, labi, vēl tikai pāris jautājumi un Jums būs jaunā Latvijas republikas pase.<br />- Vai vēlaties pasē norādīt savu tautību ?<br />- Jā, Latviete.<br />- Labi, labi, Vai Jūs esat par vai pret bēgļiem ?<br />- Ko lūdzu ?<br />- Šis ir jaunais Latvijas republikas pases obligātais lauks. Tad kā būs, Jūs esat aizspriedumaina, šauras nacionālas identitātes aiztāvētāja, rasistiska divpirkstpieraina vai arī ūber pozitīva, globalizāciju atbalstoša, liberastiska, iejūtīga persona. Vidusceļa nav!<br /><br />Morāle: Vai tu esi klasificēts ?Par bēgļiem Latvijāurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5183112015-09-22T12:00:002015-09-22T12:00:002015-09-22T09:14:48Z2015-09-22T09:14:48ZCaur mākoņiem pavīdēja saule un izgaismoja automobīļu kolonnu ar kuru tika ievesti pirmie 50 bēgļi. Saules staru apspīdēti begļi lēnām kāpa laukā no automobīļiem un ar apgarotiem skatieniem vērsās apkārt. Vairāki tūkstoši cilvēku bija ieradušies paskatīties uz burvīgajiem bēgļiem, un tagad nespēja slēpt sajūsmu.<br />- Viņi ir tik skaisti, un visticamāk būs spējīgi uzlabot mūsu genofondu - Iekliedzās kāds no pūļa.<br />- Un izskatās tik gudri - Iekliedzās kāds cits.<br />- Nemaz neizskatās, ka viņiem būtu STS vai kādas citas infekciju slimības - Iekliedzās trešais. <br />Visiem gribējās pieskarties bēgļiem. Nevar taču zināt, varbūt kāds no šiem ir topošais Sīrijas Rainis.<br /><br />Morāle: Bēgli mīlēt vajag pareizi.Par bēgļiem Latvijāurn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5179012015-09-22T11:42:002015-09-22T11:42:002015-09-22T09:00:21Z2015-09-22T09:00:21ZBēglis ļukāja iekšā cūkas šņukuru tā ka šņakstēja vien. <br />- Ēd, ēd, tu tāds galīgi novārdzis. Jūs tur Sīrijā gan jau galīgi nebaro. Nevēlies vēl papildus porciju ?<br />شكرا لك، لقد كان بالفعل بما فيه الكفاية - Bēglis atbildēja.<br />Nekur Tu vairs nebēgsi. Nodomāja Zelmas tante. Ne vella nesaprotu ko viņš tur runā, bet izskatās lietojams i kartupeļu laukam, i gultas priekiem. Zelmas tante pasmaidīja. Bēglis pasmaidīja pretī.<br /><br /><br />Morāle: Aizbēgt ir tikai sākums.Par laicīgourn:lj:klab.lv:atom1:zupcis:5174562015-05-06T23:10:002015-05-06T23:10:002015-05-06T20:38:43Z2015-05-06T20:38:43ZJau kādu laiku strādāju kā analītisks pusvadītājs kompjūteriskā novirzienā. Kačājot kreisās puslodes skilu gluži nejauši secināju, ka radošums pamazām izplēn kā miljoni valsts sektora IT projektos (Šī ģeniālā salīdzinājuma radīšanai veltīju precīzi 10 minūtes). Un pēc iepriekšējā teikuma uzrakstīšanas truli blendzu monitorā aptuveni piecas. <br /><br />Tādēļ pastāstīšu par savu sāpi apmatojuma jautājumos. Ikvienam agri vai vēlu nākās saskarties ar apmatojuma problēmām. Nu ziniet taču, mati kļūst plānāki un spalvas sāk parādīties līdz šim nemanītās vietās. Būdams sīks atceros kā tētis sēdēja pie spoguļa un raustīja kaut ko laukā no uzacīm, toreiz nesapratu tās padarīšanas jēgu, bet tagad esmu secinajis, ka neizprotama ģenētiska iemesla dēļ sasniedzot zināmu vecumu no uzacīm sāk spraukties laukā garāki, biezāki un gaišāki rugāji. Ar riebumu skatos spogulī un nespēju atturēties no šo rugāju izraušanas. Vecu vīru sejās šie rugāji, protams, izskatās gana episki, bet pāris šādas drāšu birstes sari vēl līdz galam nenovecojuša cilvēka sejā nebūt nav estētiskuma pazīme. <br /><br />Nākamā briesmu lieta ar ko saskāros ir deguna spalvas, kuras izdomā līst laukā no nāsīm un iekarot pasauli. Šī apmatojuma funkcionalitāte man arī ir miglā tīta. Nemaz nerunājot par ausu spalvām. Gluži nesen netīšām sev tādu izrāvu, pēc tam izmisīgi mēģināju atrast veidu kā ieskatīties sev ausī, lai noskaidrotu vai tur nav izaugusi vesela ausu spalvu kolekcija. Paldies dievam, mana ausu spalva bija vientuļniece, un cerams, ka viņas vardarbīgā nāve atbaidīs citu spalvu vēlmi pamest galvu un doties laimes meklējumos ausīs.<br /><br />Bet ne par to vēlējos izteikt savu sāpi pasaulei. Ik pa brīdim novēroju, ka cilvēki apkārt nebūt nerūpējas par nepareizo spalvu likvidāciju. Nu labi, var vēl saprast, ka bārdainajās un ušainās tantes ir pilnībā atmetušas spoguļa izpētes rituālus un rūpes par savu izskatu ir atstājušas apbedīšanas biroja rokās, bet kāds attaisnojums ir cilvēkiem vecumā virs 40 nerūpēties par šo parazītisko izaugumu iznīcināšanu. Tā vien dažkārt gribas izraut ar visām saknēm pazīstamo cilvēku uzacu spalvas. Nesen mammai izrāvu vienu uzacu spalvu, kura mani kaitināja jau kādas 3 nedēļas no vietas un bija sasniegusi aptuveni 4 cm garumu. Viens pazīstams džeks ir izaucējis 5 (jā, es saskaitīju) deguna spalvas, bet nevis tās, kas aug iekšā nāsī, bet tās, kuras aug uz deguna. Nez, kādu reizi ar viņu sadzeršos alu, un pateikšu visu, ko es par viņa deguna spalvām domāju.<br /><br />Es pat īsti nezinu kādi ir mani naida iemesli, bet katru reizi kad redzu šos nepareizi spalvainos cilvēkus nespēju neko citu darīt kā tikai skatīties viņu spalvu virzienā un fantazēt par brīdi, kad varēšu viņus no tām atbrīvot.