June 4th, 2020

• Pašrefleksija
• 6/4/20 08:52 pm
• Šodien kārtējo reizi izvedu Hubertu pastaigāties pa iekšpagalmu un pagrauzt zāli. Viņš paspēja sakašķēties ar kaimiņu kaķi logā. Es gan draudzējos ar vecajiem kaimiņu kaķa īpašniekiem. Vienreiz Huberta pastaigas reizē kaimiņiene iznāca pagalmā un sāka konservu bundžā dedzināt dokumentus un runāt ar mani. Es apjuku un turpināju staigināt savu kaķi. Citu reizi viņa ar savu veco cilvēku (Es nezinu vai tas ir tētis vai vīrs, bet viņš ir vecs) pastaigājās un mani uzrunāja, es biju draudzīgs un dauz stāstīju.
  
  Vienreiz es piedzēros krogā un sāku runāt ar ukraiņu meiteni. Viņa teica, ka izbesījusi visa tā pišanās apkārt, bet vienkārši pietrūkst aizmigt cita cilvēka apskāvienos. Es secināju, ka viņa patiesībā šajā dzēruma frāzē izteica manu dziļāko vēlmi, ko es neesmu ilgi spējis izteikt vārdos. Tovakar mēs izmantojām viens otra apskāvienus pie viņas mājās Lienes ielā. Mēs apmainījāmies ar tālruņa numuriem, bet tā arī nesanāca satikties vēlreiz. Man labprāt patīk viņu paturēt atmiņā šādi (kailu dīvānā, dzērušu un apskautu). Meiteni sauca Saša viņa nemācēja latviski, bet strādāja Rīgā IT jomā.
  
  Citu reizi es piedzēros un gāju mājās. Man izveidojās konfliktsituācija ar kādu garamejošu cilvēku. Viņš man iesita ar dūri pa degunu. Tad es viņu nobiedēju ar savu miesas daudzumu, tādā veidā atrisinot konfliktu. Neesmu kāvies kopš 2002 gada, šoreiz arī nekāvos, tikai dabūju ar dūri pa degunu.
  
  Mani ārkātīgi ietekmē pašreizējais īslaicīgais nodaļas vadītāja statuss. Ja es nebūtu vientuļš dzērājs, varbūt pat būtu labs vadītājs. IT cilvēki parasti ir lietojami, saprotami un motivējami. Man šķiet, ka varu viņus iemācīties pareizi.
• 3 commentsLeave a comment