May 6th, 2015

• Par laicīgo
• 5/6/15 11:10 pm
• Jau kādu laiku strādāju kā analītisks pusvadītājs kompjūteriskā novirzienā. Kačājot kreisās puslodes skilu gluži nejauši secināju, ka radošums pamazām izplēn kā miljoni valsts sektora IT projektos (Šī ģeniālā salīdzinājuma radīšanai veltīju precīzi 10 minūtes). Un pēc iepriekšējā teikuma uzrakstīšanas truli blendzu monitorā aptuveni piecas.
  
  Tādēļ pastāstīšu par savu sāpi apmatojuma jautājumos. Ikvienam agri vai vēlu nākās saskarties ar apmatojuma problēmām. Nu ziniet taču, mati kļūst plānāki un spalvas sāk parādīties līdz šim nemanītās vietās. Būdams sīks atceros kā tētis sēdēja pie spoguļa un raustīja kaut ko laukā no uzacīm, toreiz nesapratu tās padarīšanas jēgu, bet tagad esmu secinajis, ka neizprotama ģenētiska iemesla dēļ sasniedzot zināmu vecumu no uzacīm sāk spraukties laukā garāki, biezāki un gaišāki rugāji. Ar riebumu skatos spogulī un nespēju atturēties no šo rugāju izraušanas. Vecu vīru sejās šie rugāji, protams, izskatās gana episki, bet pāris šādas drāšu birstes sari vēl līdz galam nenovecojuša cilvēka sejā nebūt nav estētiskuma pazīme.
  
  Nākamā briesmu lieta ar ko saskāros ir deguna spalvas, kuras izdomā līst laukā no nāsīm un iekarot pasauli. Šī apmatojuma funkcionalitāte man arī ir miglā tīta. Nemaz nerunājot par ausu spalvām. Gluži nesen netīšām sev tādu izrāvu, pēc tam izmisīgi mēģināju atrast veidu kā ieskatīties sev ausī, lai noskaidrotu vai tur nav izaugusi vesela ausu spalvu kolekcija. Paldies dievam, mana ausu spalva bija vientuļniece, un cerams, ka viņas vardarbīgā nāve atbaidīs citu spalvu vēlmi pamest galvu un doties laimes meklējumos ausīs.
  
  Bet ne par to vēlējos izteikt savu sāpi pasaulei. Ik pa brīdim novēroju, ka cilvēki apkārt nebūt nerūpējas par nepareizo spalvu likvidāciju. Nu labi, var vēl saprast, ka bārdainajās un ušainās tantes ir pilnībā atmetušas spoguļa izpētes rituālus un rūpes par savu izskatu ir atstājušas apbedīšanas biroja rokās, bet kāds attaisnojums ir cilvēkiem vecumā virs 40 nerūpēties par šo parazītisko izaugumu iznīcināšanu. Tā vien dažkārt gribas izraut ar visām saknēm pazīstamo cilvēku uzacu spalvas. Nesen mammai izrāvu vienu uzacu spalvu, kura mani kaitināja jau kādas 3 nedēļas no vietas un bija sasniegusi aptuveni 4 cm garumu. Viens pazīstams džeks ir izaucējis 5 (jā, es saskaitīju) deguna spalvas, bet nevis tās, kas aug iekšā nāsī, bet tās, kuras aug uz deguna. Nez, kādu reizi ar viņu sadzeršos alu, un pateikšu visu, ko es par viņa deguna spalvām domāju.
  
  Es pat īsti nezinu kādi ir mani naida iemesli, bet katru reizi kad redzu šos nepareizi spalvainos cilvēkus nespēju neko citu darīt kā tikai skatīties viņu spalvu virzienā un fantazēt par brīdi, kad varēšu viņus no tām atbrīvot.
• 15 commentsLeave a comment