December 19th, 2013

• Apkalpošanas kultūra
• 12/19/13 07:39 pm
• Kā tagad atceros tās pirmās reizes kad Narvesen pārdevēji, pārņemot starptautiskās klientu apkalpošanas kultūras vadlīnijas, visiem sāka uzmākties ar kafijām, bulciņām, šķiltavām un pārspīlēti koķeti smaidīt neatkarīgi no dzimuma. Sākotnēji pie sevis klusībā burkšķēju: "Nu atsienas, tak, pats labāk zinu vai gribu bulciņu vai ne, nebāzies man virsū ar savām, savām..... apgrozījuma palielināšanas stratēģijām." Nepagāja ne pāris mēneši kamēr mans stulbais, padomju garā audzinātais pauris beidzot aklimatizējās pie šādas parādības, un tā vietā lai klusībā burkšķētu pie sevis, un veidotu greizas mīmikas, vienkārši pasmaidītu un kulturāli atbildētu: "Nē, paldies". Tagad mēs visi esam neatgriezeniski pieradināti un samaitāti ar kulturālas apkalpošanas metodēm. Mēs esam pieraduši pie tā, ka pārdotuves darbiniekiem klients vienmēr ir pirmajā vietā, viņi vienmēr ir laipni, atsaucīgi, un koncentrējas tikai un vienīgi uz to, lai klients būtu apmierināts. Mēs pat neaizdomājamies par to, ka darba laikā daudziem pārdevējiem ir liegts apsēsties, atbildēt uz telefonzvaniem, pakasīt dibenu, vai izrādīt dajebkādas cilvēcīgas emocijas izņemot prieku, vai labākajā gadījumā nevienaldzīgu ieinteresētību par apkārt notiekošo. Labierīcību apmeklēšana viņiem ir vesels birokrātisks piedzīvojums, un ikvienas ar pms sirgstošas kuces sūdzība var izraisīt viņu atbrīvošanu no darba pienākumu pildīšanas.
  
  Bet šajā laipnajā un šķietami ideālajā pasaulē vēljoprojām saglabājas pāris padomju gara saliņas, kuras ir palikušas uzticīgas vecajām apkalpošanas metodēm. Visspilgtākais piemērs ir visi tabakas nama veikali. Jei bogu, teikšu visi, jo katrā tabakas namā ko esmu apmeklējis, vienmēr esmu saskāries ar visādiem apkalpošanas feiliem. Minēšu pāris piemērus. Savulaik strādāju blakus tabakas namam uz vaļņu ielas, saskāros tur ar vismaz 3 pārdevējām, no kurām viena bija otrāka par labu. Pirmkārt jau viņas nekad nesēž aiz letes, pēc tam kad esi ienācis veikalā, viņas iznāk no kaut kādas pažobeles un izskatās ļoti aizskartas ar faktu, ka tu esi iztraucējis viņas ikdienas ciklu ar savu nekaunīgo ierašanos. Vot tikai pamēģini nopirkt kaut ko mazu un lētu, kā piemēram tinamo cigarešu papīriņus. Pārdevējas skatiens būs iznīcinošs, balss intonācija nelaipna kā nakstklubu feiskontrola darbiniekiem. Vot pamēģini tikai nosaukt vēlamās preces nosaukumu nedaudz neskaidri. Viņas visas ir āņgļu valodas filodžes un visticamāk baudkāri izlabos tevis teikto vienīgajā pareizajā veidā. Un tikai pamēģini vispār neko nenopirkt, tu būsi naidnieks uz visām jūsu turpmākajām saskarsmes reizēm.
  
  Pašreizējā darba vietā uz cēsu ielas arī ir tabakas nams, kas izceļas nedaudz citā veidā. Šīs iestādes darbinieces vienmērs sarunājas pa telefonu, vai arī raksta svarīgus papīrus, klientu apkalpošana viņām ir sekundāra parādība. Vienreiz es tiku izraidīts no šīs iestādes, jo uzdrošinājos ienākt veikalā brīdī kad kāds iedzēris vīrs bija apgāzis kožleņu stendu. Šī iestāde pat izmanto tādas padomju laika metodes kā uzrakstus uz durvīm "Pārtraukums uz 5 minūtēm", vienreiz pat 10 minūtes gaidīju, gribējās paeksperimentēt.
  
  Tas ir, nu kā lai saka, nedaudz dīvaini, ka iestādes, kuras ir izveidojušas veikalu tīklus, var atļauties piekopt šādu apkalpošanas kultūru. Vai tad viņi neapzinas kāds izlutināts mūdzis ir mūsdienu klients.
  Pierodam, pie visa labā pierodam.
• 3 commentsLeave a comment