February 27th, 2012

• Sakņi un koktēļi
• 2/27/12 12:25 pm
• Pagājušā sestdiena tagad var tikt uzskatīta par manu otro piedzimšanu un jaunas dzīves sākumu. Nez kādā mistiskā veidā, bet pēkšņi atrados iestādē, kuru laikam sauca Sakņi un koktēļi. Iestādījums manā manai gaumei ļoti neatbilstošs, jo tā vietā lai sēdētu pie galdiem, dzertu lētu alu, gudri dirstu par svarīgo un aktuālo, cilvēki tur dzer visādus dārgus kotēļus un tirinās mūzikas ritmā. Ā, un kāpēc es to vispār stāstu, jo tur bija arī pats svarīgākais cilvēks Latvijā. Man ir jāatzīstās, ka tikai nesen uzzināju par šī cilvēka eksistenci, bet kopš tā brīža esmu kļuvis var viskaislīgāko viņa daiļrades cienītāju. Pamanīju viņu pirmo reizi izejot ārā no labierīcībām, viņš nāca pretī un smaidīja. Man jau tajā brīdī gribējās izteikt viņam kādu komplimentu, vai nocitēt kādu viņa grāmatas frāzi. Vēlāk mēs ar korabiedru ļoti ilgi mēģinājām saņemties, lai aizietu pie viņa un nobildētos, bet tomēr mums pietrūka drosmes.
  
  Un tagad pats svarīgākais, viņš kāpa uz skatuves un sāka dziedāt. Ilgi nedomājot paķēru aiz vidukļa kora diriģenti, un mēs abi metāmies griezties mežonīgā dejā viņa samtainās balss pavadījumā. Paldies Tev Kivič, ka Tu esi.
• 11 commentsLeave a comment