September 22nd, 2011

• Cilvēki, kas ir pārāki
• 9/22/11 09:47 am
• 12 gadu vecumā es iepazinos ar kaimiņu, kurs vēlāk kļuva par manu draugu. Viņš bija mazs augumā, nedaudz lecīgs un ar neesošu humorizjūtu. Ejot garām spogulim neuzvilcis maiku viņš vienmēr tajā skatījās un taisīja kultūristiem raksturīgas kustības. Es nekad vairs neesmu saticis citu cilvēku, kuram aiz ausīm krātos putekļi, viņš ir vienīgais. Tagad viņš jūtas pārāks un mēs ļoti reti runājam. Viņa pārākums slēpjas sievā un mašīnā. Es regulāri satieku cilvēkus, kuri jūtas ļoti pāraki par mani, parasti pārākuma iemesls ir mašīna, māja, sieva, vai finansiālie apstākļi. Citus tik demonstratīvus pārākuma veidus reti kad nākas saskatīt.
  
  Vairākas darba kolēģes ir pārākas par mani, jo viņām ir mašīna. Es varētu būt kaut vai supercilvēks, bet ja man nav mašinas, es automātiski tieku pieskaitīts zemākai kastai. Citi paziņas uz mani skatās aizdomīgi, jo man nav sievas. Ja Tev nav sievas, tātad Tu esi aizdomīgs vazaņķis, kas nespēj normāli dzīvot. Redz viņiem ir sieva, značit dzīve rit pareizajās sliedēs.
  
  Savulaik viens korabiedrs, garlaicīgs radīgums, nepārtraukti muld par savu sagrabējušo manšinu un klausās kaut kādu popsu, nu aptuveni, "cāļus skaita rudenī", pārākuma tonī uzdeva man jautājumu: "Tev vispār ir intereses, es piemēram interesējos par mašīnām un mūziku". Es viņam īsumā atbildēju par kādiem mūzikas žanriem, instrumentiem, sporta veidiem, literatūru un tēmām mēdzu interesēties. Viņš uz vienu brīdi zaudēja savu pārākuma sajūtu, bet iekāpis mašīnā to uzreiz atguva.
  
  Gadiem ejot es arvien vairāk sev apkārt redzu pārākus cilvēkus, viņu ir pārāk daudz.
• 41 commentsLeave a comment