April 21st, 2010

• Kaķīša klusās domas
• 4/21/10 01:06 pm
• Cilvēki ir lai dotu ēst. Patiesībā, es īsti nesaprotu viņu uzvedības motīvus, jo arī bez viņu palīdzības esmu spējīgs samedīt sev barību. Šis process nebūt nav sarežģīts, ir tikai nepieciešams atvērt neizsmeļamo barības krātuvi - murrājošo kasti ēdistabā. Nesen biju ietrennējies kastes atvēršanā un pārtikas nomedīšanā, bet tas viņos nez kāpēc izraisīja dusmas. Viņi laikam grib justies man noderīgi un vismaz kaut kādā veidā attaisnot savu eksistneci tēlojot no sevis murrājošās kastes priesterus. Diemžēl tagad murrājošajai kastei ir uzlikts krampītis un man atkal nākas izmantot cilvēku starpniecību.
  
  Atkārtošos vēlreiz, cilvēki ir lai dotu ēst. Esmu ievērojis viņu uzvedībā dīvainas iezīmes, dažkārt kaut arī esmu izsalcis, viņi man ēst nedod, bet paši, lai mani kaitinātu, spēlējas ar visādām neēdamām lietām. Viņi taču nav dumji, esmu dažkārt viņos pamanījis intelekta pazīmes, bet tomēr. Kādēļ viņi spēlējas ar to smirdīgo objektu, to laikam sauca par sīpolu. Vienreiz, skatos cilvēks taisa man pārtiku, pieskrienu klāt, skaļi iemurrājos, viņš saprata manu mājienu, domāju, tūlīt dos ēst. Un tad viņš man pie deguna pielika to, elles smaka, muku prom. Un šādas situācijas atkārtojas regulāri, kādēļ viņi tā dara, šīs lietas taču nav ēdamas. Nu gudras būtnes taču, bet šādas dumjas izdarības dažkārt.
  
  Pamazām esmu viņus ietrennējis, tagad ēst dabūju 2 reizes dienā, pat diezgan regulāri. No rītiem gan tā pagrūtāk, negrib viņi celties, sliņķi tādi, nākas man skaļi pie viņu durvīm ņaudēt, lai atgādinātu par viņu pienākumiem. Vakaros arī nav viegli, ierodas murrājošā skapja priesteriene mājās, bet tā vietā lai uzreiz pabarotu mani, no sākuma tin vaļā savu kāju mākslīgo ādu, pēc tam vēl smirdina karsto nūjiņu, sliņķe tāda. Bet tas nekas, cilvēki pamazam progresē, es viņus vēl apmācīšu.
  
  Dažkārt man tomēr gribas nospļauties un pamest tos cilvēkus, doties projām dabā. Medīt savvaļas konservus, meklēt noklīdušas murrājošās kastes, kakāt kur ienāk prātā, nevis mazā šaurā kastītē. Nu Jūs taču saprotat, būt patstāvīgam, staigāt pašam pa sevi.
• 15 commentsLeave a comment