February 16th, 2010

• Ķermenismi
• 2/16/10 10:00 am
• Ķermeņa nozīme laikam ejot kļūst arvien kosmētiskāka. Ja vēl pirms pāris gadiem fizisko spēku mēdzu izlādēt cērtot vecaimātei malku, vai arī iejūtoties zirga lomā un velkot arklu, tad pašlaik fiziskais spēks ir tikai rudimentāra vajadzība, dažkārt izrādāma laužoties uz rokām, vai arī uz tām pašām rokām nēsājot daiļo dzimumu. Skaists ķermenis patiesībā ir dekorācija nevis pierādījums eventuālajam spēkam un izturībai. Jau pirms pāris gadiem mans kunģis bija ieņēmis pamanāmus apjomus un dubultzods nedaudz izplūdis, bet tai pašā laikā biju krietni labāks malkas cirtējs par bērnības draugu, kuram visās ķermeņa vietās ir manāmas iezīmes par kādreizējo atlētiskumu. Bija viens paziņa, tāds maziņš hļupiks, izskatījās pēc dabas necils, bet cauru dienu mazpisānos strādāja gaterī, nēsāja baļķus. Viņa brālis miesās ražens vienu dienu gaterī baļķus panēsāja un nospļāvās, nedēļu pēc tam bija beigts. Tad reizi tas paziņa Rīgā sakāvās un kāds negodīgs kauslis viņa degunam nokoda galu.
  
  Es tikai gribēju pateikt to, ka aizvakar knapi biju spējīgs uztaisīt 70 vēderpreses, bet vakar nomiru pēc septītās. Eh, vecie labie laiki, kad vēderpreses varēju taisīt tik ilgi kamēr apnīk, nevis dēļ spēku izsīkuma.
• 15 commentsLeave a comment