December 8th, 2009

• 12/8/09 10:00 am
• "Laiks skrien ģeometriskajā progresijā", noteica Vilmas tante.
  Kādreiz dienas laikā varēja paveikt tik daudz darbus. Katra diena bija notikums. Kā tagad atceros, tās laikā varēja paspēt uzcelt 2 sniegavīrus, 3 reizes saslapināt un nomainīt cimdus, sadraudzēties ar 4 jauniem cilvēkiem, iemīlēties kaimiņu Jurkā un tajā pašā dienā beigt viņu mīlēt, iemācīties runāt pupiņu valodā un izpīpēt pirmo tēvam nozagto papirosu. Tagad dienas laikā es 3 reizes paēdu, noskatos 2 seriālus, uzadu vienu zeķi un eju gulēt. Agrāk autobuss līdz centram brauca veselu mūžību, man apnika braukt jau pēc 10 minūtēm, tas vilkās gliemeža ātrumā no pieturas uz pieturu speciāli mani kaitinādams. Tagad šī ceļa laikā es knapi paspēju izlasīt 15 grāmatas lapaspuses. Kamēr Vilma bija ieslīgusi pārdomās, kāda muša bija 890 reizes paspējusi atsisties pret virtuves logu, viena ledusskapī dzīvojoša baktērija kļuvusi par vecmāmiņu, un viņas mazdēls datorā nogalināt 45 orkus.
  
  "Bļeģ, smird", sāka teikt zemeslode, pirmo reizi saodusi rūpnīcu izplūdes gāzes. Viņa pat nebija paspējusi izteikt burtu "B", kā viņas virsmu sāka skrāpēt atombumbas, gludo ozona ādu irdināt freons, un virsmu pamest dažādas sīkbūtnes. Zemeslode pusceļā aprāvās, vārdu "smird" vairs nebija vajadzības izrunāt, iestājās miers un klusums, saules stari patīkami sildīja zemes virsmu.
• 2 commentsLeave a comment

• 12/8/09 04:44 pm
• Pēdējā laikā mani nomoca jautājums, kā es varētu tikt pie lielas naudas. Dzīvē sevišķi neiet, tad nu jāmēģina vismaz kļūt par bagātu īgņu. Tā arī neko sakarīgu neesmu izdomājis, bet toties izdomāju kā valstī aiz dīķa rakstnieki un režisori tuvākajā laikā savās nāsīs iešņauks krietnu žūksni, izmantojot veco labu "Slauc govi kamēr silta" metodi. ( ideja )
• 8 commentsLeave a comment