January 28th, 2009

• Let us fuck
• 1/28/09 09:16 am
• "Man lūdzu vienu seksu", Edvīns pašpārliecinātā balsī paziņoja sievietei necauršaujamajā stikla kasē. "Jums parasto, no aizmugures, no augšas, starp kājas pirkstiem vai kādu citu variantu?" "Hm, janvārī es izvēlējos no aizmugures, laikam šomēness jāņem parasto", skaļi pie sevis nodomāja vīrietis. Sieviete, kas stāvēja Edvīnam aiz muguras pie sevis novīpsnāja. "Lūdzu, jūsu seksa atļauja", neizteiksmīgā balsī nobēra sieviete stikla kasē, un pasniedza Edvīnam plastikāta karti. "Un tagad es iešu mājās un man būs sekss", Edvīns pateica skaļi, tā lai visi rindā stāvošie viņu sadzirdētu. "Un tas jau būs otrais sekss šogad", Edvīns pateica un skatījās uz rindā stāvošajiem cilvēkiem, gaidīdams kāda būs reakcija. Reakcijas nebija, tādēļ Edvīns lēnām, bet pārliecinoši pārvietojās izejas virzienā. Lai izkļūtu pa šaurajām seksa kontroles aģentūras durvīm Edvīnam nācās iziet sāniski, lielais vēders tomēr nedaudz traucēja. "Stulbie aģentūras pārstāvji, kas Jūs domājiet, ka omulīgiem cilvēkiem nemēdz būt sekss, jūs domājat, ka sekss ir tikai tievo cilvēku izklaide?", Edvīns skaļi noburkšķēja, un saņēmis rokās savu vēderu, pameta seksa kontroles aģentūras telpas.
  
  "Man šodien būs sekss, man šodien būs sekss", Edvīns lēnām kātoja sava necilā dzīvokļa virzienā, atkārtodams šo teikumu skaļi un daudz reizes, lai visi dzirdētu. "Man šodien būs sekss", šo frāzi todien varēja sadzirdēt uz Nodokļu ielas, pēc tam šī frāze bija dzirdama Apgaismības ielā, un beigās arī Stūra ielas iedzīvotāji dzirdēja Edvīnu šo frāzi skaļi atkārtojam. Savā trepju telpā Edvīns satika Martu. "Man šodien būs s...", Edvīns aprāvās teikuma vidū. "Ā, dabūji atļauju ?", Marta draudzīgi pajautāja. "Es arī pirms nedēļas dabūju, bet Tu to droši vien jau zini, sienas mūsu mājā ir ļoti plānas, eh ku labi bija". "Jā", tas bija vienīgais, ko Edvīns spēja atbildēt. Viņš mirkli paklusēja, tad izņēma no kabatas atslēgas, un atvēra sava dzīvokļa durvis.
  
  "Let us fuck", skaļi iesaucās Edvīns, tā lai Marta to varētu sadzirdēt, un piespieda magnetafona "play" podziņu. Edvīns novilka kreklu, salocīja to un ielika skapī. Viņš novilka bikses un nometa tās zemē. Magnetafons sāka skanēt arvien skaļāk, atskaņodams elsas un baudas kliedzienus. Edvīns apsēdās kails uz gultas, atvēra skapīša atvilki un iemeta tajā kartiņu. "četrdesmit otrā", klusi, pie sevis noelsa Edvīns. Viņš ar pirkstu pataustīja savu resno vēderu, mirkli paskatījās spogulī, kas atradās pretī gultai, un atgāzās gultā. Ieņēmis embrija pozu Edvīns klusi iešņukstējās un brīdī, kad magnetafona elsas sasniedza savu apogeju, izdvesa sāpju pilnu kliedzienu, "Es sevi neieredzu, esmu nīkulis, kādēļ man nepietiek drosmes iegādāties pašapmierināšanās kartīti"
• 19 commentsLeave a comment