October 24th, 2008

• 10/24/08 10:21 am
• Vienmēr ir gribējies ko uzrakstīt Grindcore stilā.
  
  - Šodien būs jauka diena - nodomāja tirdzniecības nodaļas vadītājs Jaroslavs, izkāpjot ārā no gultas.
  Uzvilcis kājās mīkstas pūkainas čībiņas viņš devās vannas istabas virzienā.
  - Šodien būs jauka diena - klusi pie sevis noteica Jaroslavs izņemot no ledusskpja 2 olas un bekona gabaliņu.
  Piektdiena, pēc darba uzaicināšu pie sevis Lieni, nē varbūt labāk Martu un pagalmā uzcepsim kādu gaļiņu. Vai nē labāk aiziešu ar večiem bārā iedzert kādu pinti alus.
  
  Ar skaļu troksni vaļā atsprāga mājas durvis, paliekot karājoties vienā no eņģēm. Virtuvē ieskrēja 3 nekro dēmoni bruņojušies ar norautām cilvēku ķermeņa daļām. Pirmais turēja rokās cilvēka kāju, kājas īpašnieks kādreiz ir bijis armijnieks, to varēja spriest pēc zābaka un bikšu krāsas. Izmantojot šo kāju nekro dēmons sašķaidīja mikroviļņu krāsni un pēc tam trauku mazgājamo mašīnu. Pārējie dēmoni bija devušies istabas virzienā un ķērušies klāt lielā platekrāna televizora šķaidīšanai. Viens no viņiem turēja rokās sievietes roku, otrs dauzīja televizoru ar mugurkaulā iekārtu cilvēka galvu. Jaroslavs, tērpies rīta halātā, stāvēja kā zemē iedzīts, turot rokās kafijas krūzi. Nekro dēmons, kas bija bruņojies ar kāju pārstāja demulēt virtuves iekārtas, ievietoja norauto kāju izlietnē, un spēra soli Jeroslava virzienā. Jeroslavs paspēra soli atpakaļ, bet viņam nebija, kur mukt. Nekro dēmona seja kļuva ļoti lietišķa.
  - Es atvainojos par savu un manu draugu uzvedību, mēs esam ļoti nekulturāli - Viņš galanti nokrekšķinājās, pieliekot dūri sev pie mutes. Viņa runas stils bija kā tipiskam Britu džentelmenim.
  - Es, jā, nē, nu - Jeroslavs nespēja savākt domas.
  - Mēs patiesībā gribējām tikai uzzināt kā nokļūt līdz Beikerstrītai 23, vai Jūs nepateiktu ceļu - nekro dēmons pasmaidīja platu smaidu, un Jeroslava skatienam pavērās dēmona pelēkās smaganas un kariesa saēstie zobi.
  - Didivus kvartālus pa labi un pēc tam pa kreikreisi - Nomurmulēja Jeroslavs.
  - Paldies Ser, atvainojos par sagādātajām neērtībām - Noteica nekro dēmons, pagriezās un devās izlietnes virzienā, lai paņemtu kāju.
  - Lūdzu, nānāciet vēl - noteica Jeroslavs.
  Nekro dēmons aizdevās līdz durvīm, izspēra tās līdz galam laukā, un jau grasījās doties prom, bet tad pagriezās, paskatījas Jeroslava virzienā un pasmaidīja.
  - Es tikai pajokoju Ser, mēs esam šeit ieradušies izvarot Jūsu līķi.
  
  Asinis, zarnas, gļotas.
• 10 commentsLeave a comment

• 10/24/08 12:49 pm
• - Nu Tu saproti, es esmu tāds cilvēciņš ar kuru nedrīkst TĀ rīkoties - Marta noslaucīja miklās acis piedurknē, nedaudz izsmērējot tušu.
  - Nu saņemies, vīrieši nāk un iet, bet mēs draudzenes paliekam - Ievas seja bija tik starojoša un saulaina, ka Marta negribot, caur asarām pasmaidīja.
  - Nu, viss būs labi, ejam labāk pie manis mājās noskatīties kādu filmu.
  - Labi, piekrita Marta.
  
  Ierodoties dzīvoklī, meitenes secināja, ka ārējās durvis nemaz nav aizslēgtas.
  - Jāzvana policijai - noteica Marta
  - Nē, varbūt tas tikai kāds no maniem bijušajiem, viņi manī ieķeras un pēc tam kad viņus pasūtu, nevar likties mierā.
  
  Meitenes atvēra durvis iegāja iekšā. A tur pilna istaba ar orkiem. Netīrie smirdīgie radījumi nosēdušies uz dīvāna, grauž popkornu un skatās ziepju operu. Un visu ledusskapi maitas izēduši, pat ledus kubuciņus nosūkājuši.
• 13 commentsLeave a comment

• Iz kāda bloga komentāriem
• 10/24/08 04:35 pm
• Es jau ilgu laiku lietoju OO(open office) un esmu apmierināts ar visām lietām
  
  Kopš emigrēju uz Openoffisu prostata vairs mani nemoca, pagalma bērni ar akmeņiem vairs neapmētā, kā arī seksuālajā dzīvē esmu apmierināts ar visām vietām.
• 0 commentsLeave a comment