July 29th, 2008

• Modernā cilvēka traģēdija
• 7/29/08 02:12 am
• Tu cilvēks parastais guli savā mīkstajā gultā, siltajā dzīvoklī, izolēts no visa pasaules ļaunuma. Tavā dzīvoklī nevar ielauzties neviens plēsīgs meža zvērs. Laupītājiem nāktos papūlēties, lai uzlauztu tava dzīvokļa durvis. Tavu drošību var laupīt tikai un vienīgi dabas katastrofas vai trešais pasaules karš. Un tad pēkšņi pa atvērto logu ielido iekšā sirsenis, un sāk dricelēties gar istabas lustru. Bļin, kā ienīsto šos radījumus, tie ir lieli un izdveš drausmīgu skaņu. Bērnībā reiz šie mežoņi bija ierīkojuši pūzni šķūņa bēniņos un viens no šiem radījumiem iekoda man kaklā. Tētis pēc tam satērpās biezās ziemas drānās un ar dihlofosu iznīdēja šo ļaunuma pūzni, tas bija milzīgs, taisīts no papīram līdzīgas substances un bija pilns ar lieliem kāpuriem.
  Bet, jā, šis mežonis ielidoja manā istabā un nemaz negrasījās istabu pamest. Paņēmu rokā ilustrētās vēstures žurnālu, jāpiebilst, ka šis žurnāls ir ideāls ierocis sirseņu slepkavošanai, avīzes un grāmatas šādam nolūkam ir pilnībā nederīgas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem sitieniem sirsenis kļuva dusmīgs un mēģināja iepīties man matos, bet kaut kādā mistiskā kārtā ar ninzas veiklību izvairījos un raidīju spēcīgu triecienu sirseņa virzienā. Tiešs trāpījums, sirsenis apdullis noplanēja uz datora klaviatūras, kur es arī viņu piebeidzu ar iepriekš minētā žurnāla palīdzību. Miers un saticība ir atgriezusies manā siltajā dzīvoklī un pasaulē ir par vienu draudu mazāk.
• 15 commentsLeave a comment