June 26th, 2008

• Pseidozinātniski par saindēšanos
• 6/26/08 12:25 pm
• Ikvienam tak ir zināms, ka dzert ir jautri. Jautri ir piektdienas vakarā piemirst visas nedēļas rūpes un jautrā kompānijā iztukšot kādu mērīti pamīšus vāvuļojot par būtisko. Jautri ir noņemt sociālās barjeras, kuras kā slogu ir uzlikusi mūsdienu pārāk inteliģenti orientētā sabiedrība. Bieži vien zem rūpju māktas fizionomijas slēpjas patiesi jautri un interesanti cilvēki, kurus ir sakalušas važās bailes būt pārprastiem, un nevēlēšanās eksperimentēt ar dažādiem uzvedības modeļiem. Alkohols nav opijs tautai, tas ir kā prieka zāles, kas dažkārt ļauj patiesi izbaudīt dzīves priekus un pasmieties par savām bēdām. Narkotiska viela, kas ieņem stabilu vietu sabiedrības izveidē. Sabiedrība veidojas alkoholā. Grūti pat atcerēties, kad pēdējo reizi ārpus darba iepazinos ar kādu cilvēku bez alkohola palīdzības. Tas tuvina cilvēkus (kaut kā slimi skan).
  
  Bet problēma ir ar barjerām. Noņemot pirmo sociālo barjeru viss vēl ir jauki. Mēģinot piesaukt freidu, teiksim, ka cilvēkam tiek daļēji apslāpēts superego. Rūpes pie malas, muldam pa deviņiem velniem. Bet nākamās barjeras noņemšana jau kļūst bīstama. Kad superego pilnībā tiek nograuts, tad apakšā paliekt tikai ego un id. Sava paša kroplā domāšana un fizioloģiskās vajadzības. Tāds cilvēks vairs nav interesants, tas ir kā zvēriņš cilvēku barā, kas tikai alkst apmierināt savas vajadzības. Tieši par šādu zvēriņu man nepatīk kļūt, bet tas arvien biežāk laužas laukā dzerstoties.
  
  Sākumā domāju, ka tavu māti, jāmet dzerstīšānās pie malas, piegriezies būt par muļķi. Alkohols inde, ne piles mutē. Bet ne jau alkohols ir pie vainas (dažkārt iemet visi, i lieli i mazi, un turpina būt par sevi), pie vainas esi pats, kas nespēj laicīgi piefiksēt galējās barjeras sabrukšanu. Un alkoholiskā reibumā vairs nebaidas būt par muļķi. Dzert drīkst, nedrīkst piedzerties. Savulaik galējā alkohola stadija bija vemšana, pašlaik (rūdījuma un ilgstošas prakses rezultātā) galīgā alkohola stadija ir muļķis. Saku muļķim - nē.
• 2 commentsLeave a comment