April 21st, 2008

• 4/21/08 05:11 pm
• Viens kora biedrs nesen pavilka stīgu. Sēžam, kaucam līdzi diriģenta spēlētajām notīm. Un blakussēdētājs pēkšņi bez nekāda iemesla pēkšņi saka. Pirms vairākiem gadiem gāju mājās no Liepājas uz Saldu, ārā nakts, mašīnu praktiski nav. Visa ceļmala pilna ar dažādiem zvēriņiem. Es tad pielieku abas rokas pie lūpām un izpūšu tādas raustītas skaņas (nu ziniet citi tā māk salikt rokas kopā, pūst starp īkšķiem un tāda dobja pūtiena skaņa sanāk). Zaķi sadzirdējuši skaņas uzskrien uz ceļa un domā, ka nu tik būs pisiens. A skuju.
• 0 commentsLeave a comment

• Atzīšanās grēkā
• 4/21/08 11:27 pm
• Es vēlos atzīties vienā grēkā. Savā dzīves laikā esmu darījis daudz ļauna cilvēkiem, bet šis notikums sit pušu visus manus pārējos nodarījumus.
  
  Tas notika pirms kādiem 8 gadiem, tie bija tie laiki, kad red&white cigaretes maksāja vēl 28 santīmus. Tagad tās maksā ap latu. Bet tas viss ir mazsvarīgi. Nekādu naudas ieguves avotu man nebija. Nu labi, pa vasaru es palīdzēju vienai māksliniecei krāmēt malku un krāsot sienas pa 3ls dienā, bet ziemā šādas haltūras nebija pieejamas. Jau toreiz es smēķēju (ka tavu māti, ar manām plaušām var darvot jumtus), bet šo netikumu finansēja vecāki. Tā vietā lai iztērētu vecāku piešķirtos ikdienas 50 santīmus bulciņām es tos tērēju cigaretēm. Tā laikam bija sestdiena, es saskrubināju pa jakas kabatām pēdējos santīmus un devos tuvākā veikala virzienā. Aizgāju līdz veikalam, sāku skaitīt melnos santīmus, un secināju, ka manā īpašumā ir 27 santīmi. Pietrūkst tieši viens santīms. Pārdevēju es nepazinu, tā bija kaut kāda jauniņā. Pie pazīstamajām pārdevējām varēja droši ņemt aliņu un smēķus uz krīta.
  
  Veikalā bez manis bija arī viena sieviete ar bērnu. Bērns vēl galīgi maziņš, nesen staigāt iemācījes ar smieklīgu bērnu micīti un nestabilām kustībām. Viņš bizenēja pa veikalu priecīgs turot kaut ko rokā. Sīkais pieskrēja man klāt, paskatījās uz augšu ar savām lielajām bērna acīm. Viņš nolieca galvu un pavēra plaukstu, kurā atradās 2 santīmi. Plaukstu viņš pacēla augšup un rādīja man savu naudiņu. Pirmajā mirklī es neko nesapratu un nospriedu, ka man nokrituši tie santīmi, bet viņš tos pacēla. Es paņēmu, jā paņēmu no bērna šos 2 santīmus un iemetu sev makā. Pārskaitīju naudu un man sanāca 29 santīmi, pietika smēķiem un pat vesels santīms palika pāri. Tikai pēc tam es sapratu ko esmu nodarījis. Sīkais, kaut arī sākotnēji bija priecīgs, ar katru brīdi kļuva arvien bēdīgāks. Un tad sieviete viņam paprasīja par naudiņu, kur tad naudiņa pazudusi, kur viņš to pazaudējis.
  
  Es biju nozadzis mazam bērnam 2 santīmus. Sieviete skatījās uz mani ar ļaunu nicinošu skatienu, bērna acīs bija jaušamas asaras. Kauna un negoda sajūtas dzīts es ieskrēju mežā, attaisīju cigarešu paciņu un smēķējot mēģināju aizmirst par notikušo. Nesanāca.
• 7 commentsLeave a comment