April 15th, 2008

• Fiziskā aktivitāte, pirmais dublis.
• 4/15/08 08:59 am
• Šodien pamodos, galva sāp, rīkle sausa. Labi, patiesībā meloju, nekas nesāp, alkohols asinīs jau kādu laiku nav bijis. Pusaizmidzis tvarstos gar jakas kabatām meklējot kādu zārka naglu. A, vot skuju, nav nevienas. Nu ko, jādodas uz bodi, vienīgā problēma, ka tuvākā bode atrodas kādus 2km no pamošanās vietas. Izdomāju apvienot patiekamot (smēķēšanu)ar lietderīgo (skriešanu). Uzvelku kājās šortus un davai desot bodes virzienā. Līdz bodei aizskrēju bez jebkādām problēmām. Plauša uzvedās kulturāli, toties atpakaļceļā sākās šmuce. Biju aiznesis savas nosmēķētās miesas pāris simtus metru no bodes, kad plauša sāka streikot. Lieki piebilst, ka nesmēķēju uzreiz pēc cigarešu iegādes. Sāk durt sirdī, apstājos, kādu laiku paeju mierīgā gaitā, turpinu skriet. Noskrienu pāris metru simtus, atkal sāk durt tikai šoreiz citā vietā. Tā mocoties, ik pa brīdim skrienot, ik pa brīdim ejot nonācu mājās. Ar muskuļiem viss kārtībā, šie pēc lielās ziemas degradācijas uzvedas pieklājīgi, toties plauša ir dziļā depresijā un nepārtraukti īd. Mūsdienu urbanizētais cilvēks, bļin. Ar tādu veselību mamutu nenomedīsi un cilti nepabarosi.
• 1 commentLeave a comment