March 14th, 2008

• 3/14/08 03:00 pm
• Trešajā trolejbusu maršrutā ir ļoti draudzīgs darba kolektīvs. Dažkārt nākas gaidīt vairāk par 20 minūtēm un neviens trolejbuss nebrauc, bet tad ierodas 2 trolejbusi uzreiz viens aiz otra. Un tā arī viņi viens aiz otra izbrauc cauri visam sastrēgumam. Forši tā.
• 11 commentsLeave a comment

• Aklais naids
• 3/14/08 03:33 pm
• Es ienīstu vienu sievieti. Es viņu drausmīgi ienīstu, bet īsti tā arī neesmu sapratis sava naida iemeslus. Viņa ir mana kaimiņiene, nē, viņa pa vakariem netrokšņo, viņa nemet benčikus manā lodžijā un viņa pat neraida naidīgus skatienus, viņa vienkārši ir tāds cilvēks kura ir absolūts ideāls aklam naidam. Šai sievietei (es pat nezinu viņas vārdu) ir viens kaitinošs ieradums, viņai ļoti gribas iekāpt pirmajai autobusā. No rīta mēs visi stāvam pieturā un gaidam, kad ieradīsies dzeltenais transporta līdzeklis. Kad pie horizonta parādās autobuss, viņa vienmēr pirmā pieskrien pie tās vietas, kur autobuss parasti apstājas un pa visām varītēm cenšas būt pirmā, kas tajā iekāpj. Dažkārt, ja viņa atrodas neizdevīgā pozīcijā, šī sieviete cenšas vai nu pastumt pārējos malā, vai arī nostāties priekšā, dažkārt pat pagrūžot vai uzkāpjot uz kājām. Noskaidrojās, ka es neesmu vienīgais, kas izjūt šādas jūtas pret viņu, daži kaimiņi viņu ienīst tieši šī paša iemesla dēļ.
  
  Šorīt ierodos pieturā, pieturas dzeltenā metāla būdiņa piepildīta ar vietējiem iedzīvotājiem, nav jau brīnums visi cenšas paslēpties no lietus. Bet tikai viens cilvēks neslēpjas no lietus, tā ir tā pati manis nīstā sieviete. Viņa jau stāv netālu no tās vietas, kur autobuss apstājas. Kad autobuss parādās, viņa pirmā nostājas attiecīgajā pozīcijā. Bet šoreiz kļūda, sāpīga kļūda, autobuss apstājās pus metru tuvāk nekā parasti. Ar jestru lecienu piestājos viņai priekšā un biju pirmais. Pirmais, jē, pirmo reizi, es viņu saliku, viņas sejā bija jaušama neizpratne un sarūgtinājums. Viņas čūskveidīgās acis pētīja mani, viņa neveikli aizrāpās man garām, lai nostātos tuvāk autobusa vidējām durvīm, pa kurām visi kāpj laukā. Vēlāk viņa apsēdās, jo atbrīvojās vieta, bet es piesēdos viņai blakus. Šī sieviete izskatījās nobijusies, sēdot atvirzījās pēc iespējas tālāk no manis, un pirms kāpšanas laukā nepaprasīja, lai viņu palaižu, bet vienkārši aizberzējās garām.
  
  Tikai tagad secināju, kaut arī esam kopīgi braukuši ar šo autobusu jau vairākus gadus, es nekad neesmu dzirdējis, ka viņa pateiktu kaut vienu vārdu. Varbūt viņa neprot runāt, bet māk tikai šņākt, kā jau tas čūskām piedienas.
• 0 commentsLeave a comment

• 3/14/08 05:14 pm
• Eu, šovakar notiek kaut kādas pasēdēšanas ?
• 14 commentsLeave a comment