December 11th, 2007

• Antonīms vilcienam ir grūdiens
• 12/11/07 11:23 pm
• Zojas tante atvēra dzelzceļa stacijas durvis. Tur bija tāds neliels koridorītis, kur parasti pretīm nākošie cilvēki saskaras ar pleciem vai kādām citām ķermeņa daļām. Viņa lēnām virzījās cauri koridorim balstīdamās uz spieķīša. Zojas tantei aiz muguras sāka izveidoties neliela rinda. 3 cilvēki nepacietīgi mīdījās, censdamies ar domu spēku likt viņai pārvietoties nedaudz ātrāk. Stacijas apmeklētājus varēja saprast, ir tak agrs rīts un visi steidzas iegādāties biļeti, bet te pēkšņi kaut kāds traucēklis ar spieķi rokā.
  
  - Nu kur gan jūs skriesiet, jaunie - nodomāja Zojas tante - Vai tad Jūs tā kaut ko panāksiet. Vienīgā lieta, ko jūs varat panākt ir vecums. Es arī kādreiz skrēju, redziet, panācu, tagad eju pavisam lēnām un uzmanīgi.
  
  Zojas tante piegāja pie biļešu pārdevējas, noņēma no pleca savu somiņu, attaisīja somiņas rāvēslēdzēju, izņēma no somiņas maciņu, attaisīja maciņu, izvilka no maciņa naudiņu, aiztaisīja maciņu, ielika maciņu somiņā, aiztaisīja somiņu, uzlika somiņu uz pleca un iedeva naudiņu biļešu pārdevējai. Jau atkal tantei aiz muguras izveidojās neapmierinātu cilvēku rinda, kuri šoreiz pat atļāvās diezgan skaļi ziņot par savu neapmierinātību. Saņēmusi biļeti Zojas tante lēnām sāka virzīties stacijas izejas virzienā, bet pusceļā apstājās, jo sadzirdējā pienākošā vilciena skaņu.
  
  - Uz vilcienu es vairs nevaru paspēt, kamēr es aiziešu līdz pirmajam vagonam vilciena durvis jau būs aizvērušās - Zojas tante nodomāja, un nolēma apsēsties un atvilkt elpu. Visi pārējie dusmīgie biļešu pircēji augšup palēkdamies aizjoņoja vilciena virzienā, un ierāpās iekšā pirmajā vagonā.
  
  Mans mazdēls drīz beigs arodskolu, viņš ir atradis sev draudzeni, viņa tāda smuka ar blondiem matiem un ģērbjas ļoti moderni. Mazdēls gan tāds nevīžīgs, treniņtērpā pa pasauli plenderē. Viņi solījās sestdien atbraukt ciemos. Es viņiem kartupeļu pankūkas izcepšu un ar ledenēm pacienāšu. Eh, jaunie, jaunie, es tāda arī kādreiz biju, skrēju, skrēju, līdz atskrēju  šai stacijai pagulēt.
  
  - Šī vecene jau guļ vismaz 4 stundas - nodūca viena no biļešu pārdevējām - Varbūt vajadzētu viņu pamodināt, pa šo laiku jau vismaz 10 vilcieni ir aizgājuši.
  
  Zojas tantei vairs nav kur steigties, viņas vilciens jau ir aizgājis. Bet varbūt aizskrējis, varbūt aizripojis, bet iespējams aizklibojis. Pēdējais Zojas tantes elpas vilciens aizgāja plkst 9.30, tas nedaudz smaržoja pēc kartupeļu pankūkām.
• 6 commentsLeave a comment