May 21st, 2007

• 5/21/07 09:58 am
• Šodien esmu kaut kāds muļķis
• 5 commentsLeave a comment

• 5/21/07 09:58 am
• Pienāk autobuss, pilns līdz durvīm, atveras vaļā, cilvēki gandrīz krīt laukā. Bet logā sarkanām lampiņām iededzis uzraksts: "Kapi". Pat negribējās tajā kāpt iekšā.
• 4 commentsLeave a comment

• 5/21/07 01:27 pm
• Internetā nav kur slēpties. Gugle tevi atradīs tā pat.
• 5 commentsLeave a comment

• Divi makšķernieki
• 5/21/07 11:27 pm
• Tuksneša vidus, apkārt tikai saules sakarsētas smiltis, kāda izžuvusi aka un koka laiva, kurā tukšojot alus pudeles sēž divi līksmi iereibuši makšķernieki.
  - Paklau, bet mūsu eksistencei šajā tuksnesī ir kāda dziļi filozofiska nozīme ? – Pārtraucot malkot alu, painteresējas viens no zivju medniekiem.
  - Tu esi kaut kāds muļķis ? – Atbildes vietā atskan pretjautājums.
  - Nē muļķis esam mēs abi kopā.
  - Kā divi var būt muļķis ?
  - Lai kāds būtu muļķis ir jābūt vismaz diviem. Un ja viens no diviem ir muļķis, tad otrs ir blakus muļķim, un ja ilgstoši pavada laiku blakus muļķim, tad ar laiku pats kļūst par muļķi. Tā, lūk.
  
  Intelektuālo diskusiju pārtrauca troksnis. Patiesībā troksnis tuksnesī ir diezgan liels retums. Ja cilvēks kādreiz ir dzīvojis, tad viņš pierod pie trokšņiem, un nespēj bez tiem iztikt. Arī makšķernieki sākotnēji trokšņoja, lai vismaz kaut kādā veidā justos kā uz ezera. Bet vēlāk vajadzība pēc lieliem trokšņiem izzuda, un viņiem pietika ar alus troksni un smilšu troksni, pilnīgā klusumā šie trokšņi var šķist pat ļoti lieli.
  
  - Vai Tu biji tas, kas radīja troksni ? – Teica pirmais makšķernieks, sauksim viņu par makšķernieku, gluži tāpat kā otru, nu tas ar domu, lai nepiešķirtu viņiem vārdus, un nebūtu viņus tik ļoti žēl stāsta beigās, kad viņus nogalinās milzīgs smilšu kāpurs.
  - Es nedzirdēju troksni – Atbildēja otrs makšķernieks, tas otrs, kuru arī sauc par makšķernieku.
  - Bet kurš tad teica ZZOMG ?
  - Nē, neviens neteica ZZOMG.
  - Bet es taču dzirdēju.
  - Tu esi kaut kāds muļķis, tikai muļķi tuksnesī ir spējīgi sadzirdēt ZZOMG. Ikvienam tak zināms, ka tuksnesī ZZOMG nav.
  Makšķernieki tuksnesī bija nokļuvuši tieši pateicoties ZZOMG, pareizāk sakot, viņi visu laiku bija mukuši no tā. Kurš gan nemuktu no ZZOMG?
  ZZOMG kļuva skaļāks, tagad jau arī tas otrs makšķernieks to dzirdēja.
  
  - Klau, mums jau atkal jāmūk, ZZOMG mums seko. – Un viņi sāka airēties rietošās saules virzienā.
  ZOOMG pāršalca tuksnesi. ZZOMG ar katru brīdi tuvojās laivai. ZZOMG lavījās, cenšoties netrokšņot, bet ne sevišķi sekmīgi. ZZOMG jau rāpjas iekšā laivā.
  - ZZOMG, ZZOMG, zajebal jau, cik var, braucam mājās, man alus beidzās.
  - Es tev teicu airēt, tagad mēs trijatā ar milzu smilšu tārpu esam kaut kāds muļķis.
• 7 commentsLeave a comment