May 1st, 2007

• Eu pacan, dai pjatj kopejek
• 5/1/07 11:49 am
• Nu karoče čuvaki klausaties. Ejam mēs šodien značit ar Slaviku pa rajonu. Bļe, rīts ņe v rot ņe vžopu saule nahuj spīd, a mums rokā pa pivčikam un katram marļika pačka kabatā. Nu zinat kā tajā Coja dziesmā, tātād šodien nav nemaz tik slikta diena. Mājās grūti nosēdet, bet kak na uļice tak pizdata bļeģ.
  
  Kalām plānus, kur šodien ietusēt, brīvdiena kā nekā. Tikai salagas svētdienās sēž mājās un dročī uz tv pults. Moš ugāru rajonā sarīkot, Taņai neviena mājās nav, viņa moš druškas saaicinās, varēs iekalbasīt mūzikas ritmā un  pabeigt kādā šmarā. Sabīdīt mīžamos, tas ir pizdata.  A moš tomēr labāk pie dabas ietusēt, saule tak tomēr spīd, tā vien gribas kādu pivčiku patukšot parciņā.
  
  Nu značit, ejam mēs, pizdata bļe, smoļījam un pivčiku trencam, fiškojam par to par šo. Skatos uz soliņa Toļiks sēž, seja šim siņakos, ņevažna pacans izskatās. Pieejam klāt, sak Toļik, kas ar tevīm ? Šim izrādās gansi pizduļej nakaķiļi s utra. Mūsu bratoks, bļe, jāatriebj šams. Iedevām Toļikam iedzert, un devāmies gansus svoločus meklēt. Nekur tālu šie nebija tikuši, pāris matainie iebļodeņi bumbiņu dauzīja dažus kvartālus nostāk. Mēs viņiem nahuj, bļe sukas, mūsu pacanu piehurārījāt. A šie neko, tikai dauza savu pūsli tālāk. Nu bļe, jebonāti tādi, gājām faitā. Pizģījāmies kā Iļjas Muroveci. Huj viņ zin kā viss beidzies būtu, ja musori nebūtu ieradušies. Šuhers pacani, zūdam miglā.
  
  Kruta mēs viņiem sakabinājām, žēl ka musori jobanie patraucēja. Nu nekas, satiksim vēl visus jebaļņikus šiem sahujārīsim.
  
  Tā arī trijatā klīdām pa ielām piedzīvojumus meklējot, diena karoče pizģec izdevusies, tagad tikai vakars jāgaida. Bet es žopai čuju, būs pizdata.
• 15 commentsLeave a comment