February 19th, 2007

• Cilvēks, kas ēda pats sevi
• 2/19/07 11:26 pm
• Un viņa atmodās asiņainos palagos, vairs ne mitros un lipīgos, bet sakaltušos, lai mirtu. Īslaicīga sāpe, haotisks domu plūdums un šoks, kāpēc. Ēst sevi pa naktīm nav veselīgi, no tā mirst. Tas ir tik pat neveselīgi kā pa miegam krist no liela augstuma vai mēģināt pierādīt savu patiesību kādai zema intelekta agresīvai būtnei. Skriet pie ārsta, vai likt sevi žņaugos, bet ko gan žņaugt, ja ne pats sevi nost.
  
  Tas tak nav normāli sapņot šādus sapņus, laikam man ir emocionālas dabas problēmas, nodomāja Justīne un pieglaudās tuvāk aukstajam puiša ķermenim. Kaut arī 2 mēnešus Tu vairs neelpo, vēl joprojām esi vienīgais, kas kaut nedaudz mani uzklausa un saprot.
• 6 commentsLeave a comment

• 2/19/07 11:47 pm
• Grūti būt par dievu, teica Arkādijs un atstāja Borisu vienu.
  
  Noskatījos veco krievu ekranizāciju. Piedūra nedaudz. No padomju krieviem maz sci-fi ekranizāciju redzēts, bet visi - labumi.
  
  Tarkovskija Solaris kaut kā sākotnēji nepiedūra, grāmata tomēr bij krutāka. Stalkers nenormāli patika, es pat nezinu tieši kas, patiesībā jau tur nekas nenotiekas, bet tā visa atmosfēra un dialogi vienkārši burvīgi.
  Kin-dza-dza vispār ārpus jebkādas konkurences, domājams, komentāri lieki. Pacaku kece ņepaloženo.
  A kas vēl. Suņa sirds varbūt vēl pieskaitāma pie šīs kategorijas. Varbūt kādam kādi ieteikumi?
• 8 commentsLeave a comment