August 16th, 2006

• A tu esi ...
• 8/16/06 01:11 am
• Sēdēju vietējā dzertuvē ar vienu korišu. Korišam jau nav ne vainas, tikai viņš tāds vienkāršs, klausīties viņa stāstījumos ir tā pat kā gremot no zemes paceltu, divreiz izkožļātu živeni. Tad pie mums ieradās dzertuves īpašnieces meitiņa, viņai kādi 3 gadiņi laikam, un sāka runāties. Meitēns viņa tāds kautrīgs, sākumā slēpās aiz koka, pēc tam uzsāka ar mums sarunu ar frāzi: "Bet man mājās ir daudz lelles." Es gan atbildēju, ka man bērnības laikos mājās bija daudz mašīnīšu, tas gan uz viņu lielu iespaudu neatstāja. Tā nu viņa nedaudz pastāstīja, kas viņai, un viņas tētim mājās ir, pēc tam nespēdama atrast nevienu diskusijas tematu, sāka apsaukāties. Tu esi lapiņa, Tu esi alus, Tu esi, galdiņš. Es arī nepaliku atbildi parādā. Tu esi oposkumusums, Tu esi suņuburkšķis, Tu esi levitācija. Tā mēs kādu laiku viens otru apsaukājām līdz viņa izmeta frāzi dēļ kuras es rīstījos no smiekliem.
  
  Tu esi zivis.
  
  Var jau būt, ka bērns neko ļaunu nedomāja, viņai varbūt garšo zivis un tas ka viņa mani nosauca par zivīm ir tikai kompliments. Nu gluži tā pat kā ja hinduistu sievišķi nosauktu par govi.
• 6 commentsLeave a comment