July 27th, 2006

• это же логово попси
• 7/27/06 10:14 pm
• Nez cik lielam ir jābūt sūdam, lai tas netiktu saukts par mūziku
• 2 commentsLeave a comment

• Turpinot par visādiem viļņiem
• 7/27/06 10:27 pm
• Iepatikās viena izpildītāja izruna
  
  And all i have to do is think of хер
  Так что знайте дефки любят не за белое лицо А за длинный хер горбатый и за правое яйцо!
• 0 commentsLeave a comment

• Cibā ir tik pat daudz literatūras cik izkārnījumos bagātīgu uzturvielu
• 7/27/06 11:57 pm
• Lai aprakstītu manu iepriekšējo dzīves vietu nav nepieciešams izplūst tēlainos salīdzinājumos, pietiek ar vienu vārdu - ateja. Civilizācija to nostūri bija apgājusi ar līkumu, iespējams pat garāmejot nospļaujoties. Ik pa laikam pludoja sausā ateja, jo sūdu nosūcējmašīna mēdza mūs apciemot reti. Blakus mājas kaimiņiene atvēra točku, bizness sākotnēji bija ienesīgs, bet ne uz ilgu laiku. Klientu skaits gadiem ejot saruka, galvenokārt tieši pateicoties lētajam un viegli pieejamajam alkoholam. Tagad viņi žūpo citos medību laukus, ja vien tur tāda manta ir pieejama. Sūdu tā kaimiņiene tirgoja. Tā pati krutku tirgojošā kaimiņieme bija augstās domās par sevīm, viņa tak bija krutāka par pārējiem. Viņai bija savs bizness, un patiecoties šim biznesam kaimiņu ģimene bija pirmā visā miestā, kas iegādājās videomagnetafonu. Man toreiz ļoti skauda. Tā kā viņa bija pārāka par citiem, tad uzskatīja sauso ateju priekš sevis par prastu, un to neapmeklēja. Kā vēlāk izrādījās pie viņas mājās tika izvietots pods, kurš ekskrementus pa tiešo nogādāja blakus tekošajā upītē. Sauso ateju neapmeklēja arī viens cits kaimiņš. Bet kā vēlāk izrādījās, tad viņš bija izcirtis caurumu sev virtuves grīdā un dirsa uz mājas pamatiem. To protams visi noskaidroja pēc tam, kad viņš bija miris un apglabāts. Pēdējos dzīves mēnešus viņš juka prātā un mira badā, jo vietējie nāca pie viņa dzert un zaga vecā vīra pensiju. Tad viņa dzīvokli sev pievāca vieni citi kaimiņi, viņiem vēl ilgi nācās cīnīties ar smaku.
  
  Vēl tur bija kaimiņiene, kam piederēja suns. Suņa kažoks bija bēšīgā krāsā, tieši tādā pašā krāsā kā viņa sūdi. Kaimiņiene savu suni nebaroja un dzēra daudz krutkas. Es vēljoprojām nevaru no galvas izdzēst atmiņas par skatu kā bēšīgais suns nodiršas tieši mājas priekšā, nedaudz apošņā savu sūdu un tad ar gardu muti to apēd. Suns, protams, pēc kāda laika nomira, un mani māc aizdomas, ka viņš netika apglabāts.
• 5 commentsLeave a comment