May 26th, 2006

• 5/26/06 12:41 pm
• Tikko pamodos savā darba vietā, sajūtas nav no patīkamākajām. Visa nakts negulēta, a no rīta tāds forš garastāvoklīts, šķiet ka tūlīt pacelsies spārnos un atsitīsi galvu pret tuvāko luksoforu. Ārsts pateica, ka iespējams dzīvošu, izrakstīja kaut kādas brīnumzālītes, kuras esot ļoti labas un palīdz pret sēžas nervu iekaisumu. Man kā tautas medicīnas piekopējam (visas slimības ārstēju ar lielu kvantumu ūdens un tējām) šķiet ļoti netipisk dzert zāles ar kurām komplektā nāk neliels šausmu stāstiņš. Redz varot pēc zāļu lietošanas brūnu urīnu miezt, nieres nobeigt un zarnu asiņošanu norauties. Tad vēl tur visādi interesanti blakusefekti.
  
  Vienreiz bērnības draugs par manām ārstniecības metodēm izteicās: "Tu mirsi sirmā vecumā, neviena nesaprasts, vientuļš un garīgi slims, labāk lieto zāles tad nedzīvosi tik ilgi" Es pat, ja godīgi neatceros kad pēdējo reizi kaut ko tabletēm līdzīgu esmu lietojis, nu protams izņemot vitamīnus.
  
  Nu labi, es laikam likšos uz auss, sistēmbloka dūkoņa tik maigi ieaijā miegā, un monitora atspugs izkropļo manu tā jau ne sevišķi svaigo ģīmi.
• 2 commentsLeave a comment

• 5/26/06 01:58 pm
• Eu, ņefiga sebe. Tikko pēc 2h sēdēšanas datorkrēslā, piecēlos un kāja vairs nesāp. Dakteris slakteris man ir izrakstījis brīnumlīdzekli, cerams ka brūnu neurinēšu.
• 1 commentLeave a comment