May 24th, 2006

• 5/24/06 10:34 pm
• Trīspirkstu zombīlis
• 0 commentsLeave a comment

• kļičkas
• 5/24/06 10:49 pm
• Gandrīz katram jau tomēr ir kāda iesauka. Krieviem vieglāk, šiem ir no vārdiem tiek veidoti dažādi mīļvārdiņi. Piemēram Aleksands - Saša, Inokentijs - Keša, Vladislavs - Vladjik, Gaļina - Gaļa. A ar latviešiem nedaudz grūtāk, nu labi neskaitot visādas Jankas, Jurkas un Egas, tomēr tādu vispārēji pieņemtu atvasinājumu nav. Tad nu cilvēkiem nākas improvizēt un izdomāt dažādas muļķīgas iesaukas.
  
  Pateicoties tīri latviskam uzvārdam, man ir nācies atsaukties uz dažnedažādām palamām. Nu sāksim ar skola laikiem: zupiņš, zupelis, soupiņš. Klasesbiedri ar sevišķu oriģinalitāti neizcēlās. Tad nu protams bērnības draugi izlēma mani par buljonu nodēvēt, zināmās aprindās mani tā vēljoprām dēvē, un pat brīnumainā kārtā mēdzu atsaukties. Tad vēl jāņem vērā dažādus vārda izkropļojumus: aicis, aiča, aidža, aicis zolotiji jaici, aicis odnojaicis, utt. Kursabiedri izlēma mani par zupčiku dēvēt, bet vēlāk saīsināja un sāka dēvēt par zupci. Tav vēl pie kopējām palamām var pieskaitīt īslaicīgās, kas ir bijušas kādā noteiktā laika posmā, Jobnutij Filosof, vai adža piemēram. Tad vēl viens vietējais alkašs mani par zirgu vārdotāju vēljoprojām saukā. Garlaicīgi nekad nav bijis.
  
  Bet nu atziņa galu galā tomēr ir viena: Sauc mani kaut vai par suni, tikai ar kauliem nebaro.
• 6 commentsLeave a comment

• 5/24/06 11:41 pm
• wii, bļe
• 1 commentLeave a comment