Kaut kā viss lido.
Istabā deg svece.. nedaudz smaržo pēc brūklenēm vai kā tamlīdzīga. Biki pēc ziemassvētkiem.

Pārdomas. Trūkst tā baltā un brīnumainā ko sauc par sniegu.
Un joprojām trūkst bērnības sapņa - mājas meža vidū, pie ezera un ragavas un sniega pikas. Laikam es esmu par kūtru un par daudz izdomāju atrunas visam. iespējams, ka tas pat būtu ļoti vienkārši aizlaist atpūsties uz pusdienu uz Mežaparku, bet iespējams ka man i nedaudz bail. Ka nebūs kā bērnībā, ka ķermenis ir palicis kūtrs un neklausīs man tā kā to vēlos.

Laap..