laiks ārā perfekts. superīga saule. nebūtu sniega, būtu ideāli.
naktī sapņos biju atpūtas kompleksā ar daudz baseiniem. satiku kalnu puišus. nez kāpēc paspēju pabūt arī Austrijā, tad mani tur mēģināja pierunāt, lai palieku Austrijā un nebraucu uz mājām- nu ko es pazaudēšu neredzot šefu piektdienā? es gan tur mēģināju atrunāties, ka tomēr man jāmaksā apdrošināšanas rēķins, kā arī uz darbu jāiet un kas tur vēl. neatceros gan, kādā veidā es transportējos atpakaļ mājās, ja ceļš bez apstāšanās ir 24 h ar busiņu uz turieni. Laikam jau ar ļoteni lidoju. nezinu.

rīt uz darbu. man ir apnicis. tā rutīna. tā cilvēku rotācija. ir kautkā skumīgi nedaudz. un es atkal esmu sākusi pīpēt.