1.slimnīca ir tā vieta, kur nu vairs negribētu atgriezties. ārsti (ar izņēmumiem) dikti laipni, izmeklējumi (ar aizturi) notiek, bet visa tā vide, informācijas apmaiņa, attieksme, paika utt, pilnīgi garām.
es gan pilnīgi saprotu, redzot, kāds kontingents tur nonāk, kādi tur ļaužu bari plūst, un kādas algas par to maksā, bet nu.
nu neko. būs labi. bet bija kā realitātes šovā.
katrā ziņā, sapnis par kādreizējo studēšanu medicīnas jomā un strādāšanu par ārstu ir nedaudz iesprūdis aiz mietpilsonības durvīm.