uhhh.... joprojām gribas būt tur, pie zaļiem kokiem, zāles, saules, ziedošām puķēm, laukiem un mežiem, gulēt zālītē, klausīties vēja šalkoņu un ļaužu čalas, kā kaķim laiski sildīties saulītē, tvert mirkļus..
(saulē grūti lasīt grāmatas.. bet iespējams, ka to var apgūt ar laiku, atrodot piemērotu vietu).
neko, jāstrādā. vēl tik dažas dienas, jāsakrāmē mantas somā un nedēļas nogale jau tiks sagaidīta neLatvijā.
un tad jau pēcāk svinamdiena un droši vien, ka atkal kripatiņa vasarīgas saules, miera un prieka..