viss pa vecam +-.
vietējā ēdnīcā es neko vairs nevaru ieēst, uz augšu pilnīgi rauj. kā jau var teica, tā ir, kad pierod pie smalkām ēstuvēm un gardiem ēdieniem. Bet nu jā, ēšana ir viena no dzīves baudām, un tas ir process, kas manāmi uzlabo garastāvokli. :))

ir kautkāda drausmīga rutīna.
man tāda sajūta, ka es te strādāju jau mūžīgi, ka atvaļinājums bija pirms kāda gada, ka brīvdienas nav bijušas ļoti sen, ka autokursi velkas jau mūžību.
ehh. būtu vīkendā labs laiks, varētu aizšaut līdz jūrai- pastaigāties, iedzet kādu kakao kādā kafejnīcā. sagribējās uz to - inteliģento jūrmalu daugavas otrā pusē.

dzert kakao ēkā ar stikla sienām, un skatīties uz vētrā trakojošo jūru.. :)