reizēm rodas fīlings, ka viss ir sen jau izplānots kautkur, un man tikai atliek pateikt jā vai nē, attiecīgi arī mainās notikumi. es pat reizēm nepaspēju pateikt tos jā vai nē, tāda sajūta, ka upe nes kautkur, var tik paspēt mēģināt tajā visā iedziļināties, mēģināt izbaudīt. jo otras reizes tādas pašas vairs nav, ir tikai viena vienīga. gribas tik kārtīgāk pievilkt glābšanas vestes saitītes.. lai nenoslīkstu, ..ja nu kāds atvars.
ir doma