vakar satikaam savus cieminjus. mazaa meitene ljoti forsha.
shoriit turpinaas melnaa sviitra- skaistie svaigi mazgaatie dzhinsi tika aplieti ar kafiju. nu bljaa. bet labi, ka bija iespeeja tikt pie veel vienas kafijas.

bļā, es šodien jūtos kā uz pohām. tik dzerts nau ne lāses.

bikses no riita ar kafiju aplietas.
uz kaajaam tulznas no atsleegu mediishanas rokaa.
atsleegas bija probleemas dabuut. bljedj nu kur var buut taads blonds cilveeks, ka nespeej visu ar laikiem sakaartot, lai man nau manas atsleegas pa pusriigu jaagana rokaa.
es ir nikns. un driiz buushu ljauns.
vakaraa uz juuru dzert alu.