jūrā bij varen silts ūdens. spēcīgi viļņi, kas gāza nost no kājām. un burvīgs saulriets.

un kā allaž, fočiku aizmirsu paņemt līdzi.

laiks sāk pamatīgi spiest, mīt uz papēžiem un dzīt kkur. Tāda sajūta, kā karuselī, temps aizvien pāatrinās. A to karuseli brīžiem nepazīstu- brīžiem viss notiek it kā pirmo reizi.

Kaut kāda sirrealitāte. Neesmu gudra svešvārdos. Bet kkāds jokains fīlings ir. Slikts nau. Bet mazliet biedējošs. Un nepierasts.

Kāds zog laiku. Jeb vienk es viņu šķiežu.. tik kur?