siseņi
tas karstums manī izkausē pēdējās saprāta paliekas. un es vairs nedomāju ne sitama. tikai kūstu un izlīstu pāri samtainajiem vakariem. un piesūcinu ar savu klātbūtni tikko slaukta piena siltās naktis un negribētās rītausmas. un es tik ļoti negribu sevi saslaucīt ikdienas grīdaslupatā |