| Melnā diena |
7. Sep 2005|23:02 |
Visi šodien sadomajuši braukt augumā: no rīta piezvanu vienam jaukam cilvēkam apjautāties kā ar veselību, bet jaukā cilvēka dēls - kā vēlāk izrādās, ticis pie naudas un pudeles - vemj tik virsū no klausules tā, ka maz neliekas, tad priekšniece sadomā, ka cūcīgi jau nu ir, ka kāds tur guļ uz ausīm un neko nedara, bet mums, lūk, vienalga neiespējamais jāpadara, kā - tā nu, mīlīši, jūsu problēma, visbeidzot vēl "pajautā" priekšnieks lamājas, ka puksts mans esot par daudz tākā komerciāls sanācis. Un kā odziņa putukrējumā, ražotāja darbdienas beigās paziņo, ka vāku materiāls grāmatām, kam jāceļo uz aizokeāniju pēc nedēļas, redziet, būs klāt ne ātrāk kā pēc nedēļas, gala beigās vēl atliek ieskatīties pulkstenī un konstatēt, ka nolāpītais staipīšanās trenniņš jau piecas minūtes kā sācies. Un tad Tu, cilvēks, gluži loģiski, atnāc mājās un sarunā bērniem, ko varbūt varēja ar neteikt, un saklūpi ar visu stulbo stāstu draugam krāgā, kurš, izrādās saaukstējies un nemazāk grūtu dienu aizvadījis...
Netīk man šitādas dienas! |
|