| savādā kārtā šoreiz par dzeju |
30. Maijs 2006|00:16 |
šovakar man galvu jauc divi tādi drusku filosofiski dzejoļi:
viens mani uzrunā, arī tāpēc, ka zinu tuvāku un tālāku kontekstu un ir reizēm dīki prātots tai virzienā, vēl tur slāņu slāņiem viss un pavērsieni negaidīti, vietām savādas vārdformas un neizprotama sintakse, var saprast tā vai šā, vai nesaprast, bet nav liela bēda. Vienvārdsakot patīk man tas dzejolis.
otrs nedodas rokā ne lūdzams, drusku parakņājos netā, kāda nojausma radās par nosaukumā pieteikto subjektu, bet vienalga nav īsto asociāciju, te man pat dusmas sanāk uz (greizām?) vārdformām un nesintaksi, jo beigu fīlings ir labs un stulbi neiebraukt visā pārējā.
nez kā spečuki vērtē tādu dzeju, kuru lasot profānam tā jānopūlas? |
|