|
15. Maijs 2006|00:56 |
tāda drusku taisnvirziena iedarbība šīvakara izrādei, meitenes sāka prātot par savstarpējiem paridarījumiem, i es mēģināju, tomēr nevarēju atminēties nevienu īstu cūcību brālim vai māsai tēmētu un otrādi. Atceros tādu kā īgnumu uz māsu, ka bija istaba jādala, bet brālim pašam sava, un ka Rīgas ome vienmēr māsu aizstāvēja, jo mēs ar brāli kā jau dvīņi parasti bijām vienā frontes pusē. Prātā palikuši tikai sīki ķīviņi mājas pienākumu sakarā un daži stulbi netīši miesas bojājumi - nu, piemēram, palaidu es reiz vaļā nospriegotas gumijas lecamauklas galu ar plastmasas rokturi, un tā man par šausmām aptinās bračkam ap stilbiem, tā ka koši sarkana un pēcāk zila josla viņam tur kādu laiku bija, vai dauzoties durvīs ievērti pirksti un pārsistas pieres, bet kam negadās.
Būs kāddien jāpajautā, kā brālim un māsai mūsu kopīgā vēsture izskatās. |
|