|
8. Apr 2006|22:23 |
piekrastes zvejnieku ciemos šodien milzu rosība, tiek grābts un rakts un griezts un cirsts, dedzinātas lapas un žagari, man patīk tā smarža un darbošanās, ne vēsts no rudens nolemtības, kaut kāda nepacietība virmo gaisā, vēl nedēļa varbūt divas, tad tik ies vaļā sēšana un stādīšana. Asistēju tēvam kūdras, laistīšanas ierīču un sēklu pirkšanā Tukumā. Interesanti vērot, kā atturīgie vīri un sievas atlaukst un dedzīgi spriež, kāda kūdra, minerālmēsli kam piemērotāki, žestikulē un ņemas un acis mirdz. Riktīga brālība tie dārzkopji.
pie jūras atkal pūkainīšu tīkotāji, daži to lietu laikam ņem nopietni un metodiski, es ar pa kādam zariņam, kas uz mani raudzījās, saplūcu, tagad gozējas vāzē izvijušies un taisni, lieli un mazi, visu nokrāsu samtainīši, nuja man ir vājība uz šiem un vēl uz ceriņiem.
tad jau atpakaļ uz Rīgu uz Vasku. Man ir vājība arī uz Vaska mūziku, pavisam jauna vēl un zaļa, bet pieņemas spēkā. Ceturtdien būs vēl viens koncerts, varbūt laimēsies tikt arī uz to. Tā mūzika idarbojas, kā attīrošs filtrs, ja gribu tur būt iekšā līdz matu galiem, man jāatstāj ārpusē viss sīkais, ikdienīgais, skaudīgais un zemīgais. Viss reiz beidzas, nevar tak bezgalīgi muzikanti degt, un tu dabū atpakaļ savu neforšāko pusi, varbūt par kripatu sarukušāku, jo drusku skumja, bet gaiša ir pēcgarša. |
|