| Aritmētika un vēstuļprieks |
18. Mar 2006|00:30 |
darbdienās savas sešas stundas guļu, apmēram desmit strādāju vai imitēju rosību, pāris paiet kaut kur ceļā starp mājām un darbu, vismaz pusotru lasu drauglisti un apmēram tikpat ilgi rakstu ikvakara vēstuli; dzīvošanai, bērniem un nedarbiem atliek nieka (varbūt veselas) trīs stundas.
kas to būtu domājis, ka vēstuļrakstīšana ir tik laikietilpīgs pasākums, it kā nav garš gala teksts, gandrīz nemaz nedzēšu, nestrīpoju un nesāku no jauna. Varbūt domemocijfrāžmurskulis, kas rakstot pa galvu maisās, kaut kā pamanās iemājot starp rindām. Reizēm jaušu ko neizteiktu virmojam starp man adresētām rindām. Tāds savāds pingpogs. Man jau patīk. |
|