man liekas, ka neviens par sevi nesaka "esmu snobs"; neatzīst par sevi to. bet ir cilvēki, par kuriem tā saka. pie tam atkarībā no cilvēku grupas, vieni kādu konkrēto varoni sauktu par snobu, tikpat labi citai cilvēku grupai viņš tāds nebūtu.
tas man liekas tāds subjektīvs jēdziens, kura jēga parādās tikai salīdzinājumā - pretnostatījumā pret citiem sabiedrības locekļiem.

man domāt, ka snobs ir tāds, kuram patīk viss pa skaisto un parasti tas nozīme pa dārgo. Ja kurpes, tad Carre, ja mašīna, tad Mersedess ( vai nu vismaz jaunu), ja siers, tad Prezidents:)
Nezinu, vai es par to lepojos, bet savā ziņā esmu pussnobiska. Bet visādā ziņā kauns par to man nav un nelaimīga arī nejūtos.

(Reply to this) (Thread)

Ja nu Tev visi tie Carre, Mersedesi un Prezidenti ikkurāt pa rokai gadās... ko tur liegties, nebaudīt būtu grēks :)
Bet, ja Tu tāpēc uz tiem citiem, kam gluži tā nav dzīvē iegrozījies, no augšas ar pārākumu noskaties...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, ka patīkami, ja ir iespējas un izdevības.
Bet snobisms un augstprātība ir lietas, kas var būt komplektā, bet var arī nebūt. Katram pēc savas mazvērtības pakāpes. un ar šo es domāju, ka pārākuma apziņa ir savas pašapziņas celšana, kas acīmredzot nav augsta, ja jau jāgūst uz citu noniecināšanas rēķina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pašapziņa un savas vērtības apzināšanās, tām nav nekā kopīga ar pārākuma apziņu. Vienmēr atradīsies kāds, kas kādā jomā būs pārāks par Tevi, mani u. c: bagātāks, talantīgāks, sirsnīgāks, asprātīgāks, erudītāks, skaistāks, ieredzētāks utt. Man personiski tas netraucē dzīvot un nekādā veidā nemazina manu vērtību, resp. nevar ietekmāt manu pašapziņu.

(Reply to this) (Parent)