|
10. Jan 2006|00:51 |
uh, tikko vēl bija ap desmitiem. Kur stundas paliek?
Izrādās, man vēl aizvien patīk R. Ezeras teksti. Neko nav zaudējuši no bijušās burvības, īpaši pašironiskie.
Pietiek vienu KD neatšķirt, un tur, protams, ir intervija, ko vajadzēja laikus izlasīt. Un nav man pie rokas tās avīzes tagad, eh.
Negribas gulēt un uz darbu rīt arī negribas - cipari, sevišķi, ja nav pār tiem lielas teikšanas, nav nekāda izklaide, ziniet.
Būs jāielūkojas vardēs. R. E. esot zolīti pirms trīsdesmit pieciem gadiem savlaik atmetusi, tak izklausījās, ka viegli tas viņai nenācās. Nu ja, viņai nebija interneta. Labi, es tik brīdi, kamēr drēbes mazgājas. |
|