| sapņi |
4. Dec 2005|10:23 |
|
kārtējo reizi klaiņoju, šoreiz kaut kā bija skaidrs, ka pa Skandināviju. Dažas izjūtas ļoti skaidri atceros: kastaņu aleja, spilgti zaļas un saulaini dzeltenas lapas, bet zemi klāj tikko uzsnidzis sniegs, jau tveru pēc kameras, kad pa gatvi sāk nākt cilvēki, burvība izkūp; es un vēl kāds guļam segās satinušies tieši uz ietves tādā kā piekalnē un vērojam cilvēkus, kas nāk ārā no metro stacijas, šie iet mums garām nebrīnās, līdz viens tips pienāk un sāk morāli lasīt, tinam makšķeres; tāds bariņš stāvam pļāpājam, te pēkšņi uz vilcienu steidzas milzumdaudz mugursomnieku, šie tik iet un aizrauj mūs līdz, neko nevar darīt, jāiet, citādi sabradās, brrr; esam nonākuši mežā, gudrojam par telšu celšanu, te viens sauc skatīties, pie dižskābarža nobērts milzu kalns ar kazenēm, apakšā melnas, virsū dzintaraini dzeltenas, un skudras rosās apkārt, brīnāmies, vai jamās sastiepušas, paņemu sauju, nopūšu skudras un tā kā gribu mieloties... pamodos, nezinu, vai garšīgas. |
|